Kristine, 14.12.2008 20:33Vai vispārējā valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu politiskā partijā kā tās biedrs?

KNAB, 18.12.2008 16:08Vispārējā valsts civildienesta ierēdnis valsts amatpersonas amatu drīkst savienot ar darbību politiskajā organizācijā jeb būt šādas organizācijas biedrs. Bet ja ierēdnis vēlas ieņemt politiskajā organizācijā amatu, tam ir nepieciešama rakstveida atļauja. Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta septītās daļas 3. punktu vispārējā valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Jāņem vērā, ka minētā likuma 1. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amats ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. Ja civildienesta ierēdnim politiskajā partijā tiks piešķirtas noteiktas pilnvaras un tādējādi minētā likuma izpratnē viņš ieņems amatu politiskajā partijā (piemēram, partijas valdē), viņam ir jāsaņem iestādes vadītāja rakstveida atļauja.

<Anonīms>, 11.12.2008 15:11Jautājums ir par likuma "Par interšu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10.panta 7.daļu. Vai šāds aizliegums (2 gadi) ieņemt amatus ir noteikts citās valstīs? Lūdzu nosauciet kādu piemēru.

KNAB, 15.12.2008 13:31Ierobežojumi valsts amatpersonām, kuri attiecas uz nodarbošanos pēc amata atstāšanas, ir viens no pasaulē izplatītiem interešu konflikta novēršanas līdzekļiem. Likuma normas, līdzīgas minētā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10. panta septītajai daļai, ir arī citās pasaules valstīs. Piemēram, darba ierobežojumi pēc civildienesta ierēdņu pienākumu pildīšanas beigām ir Lielbritānijā, Francijā, Polijā. Ierobežojuma periodi ir dažādi: Polijā – viens gads, Lielbritānijā – divi gadi, Francijā – pieci gadi. Francijā šādu ierobežojumu pārkāpšana tiek uzskatīta par noziegumu, par ko bijušo ierēdni var sodīt ar brīvības atņemšanu.

<Anonīms>, 09.12.2008 22:00Vai KNAB var izskatīt gadījumu kad laulības šķiršanas lietā ar nekustamā īpašuma dalīšanu, tiesnese acīm redzami virzīja īpašumu dalīšanas lietu par labu atbildētājam (500 000 Ls vērts nekustamais īpašums tiesas procesa gaitā tiek pārvērtēts uz 25 000 Ls vērtu, prasītājas liecinieki tiek ignorēti utt.) Ir aizdomas par koruptīvām darbībām (ir informācija ka atbildētājs tiesnesei samaksājis vairāk par 10 000 Ls), kā arī atbildētājs tiesas spriedumu zināja vairāk kā nedēļu pirms tā nolasīšanas. Kā rīkoties šādā situācijā?

KNAB, 15.12.2008 13:31Ja jūsu rīcībā ir informācija, ka tiesnesis ir veicis koruptīvas darbības vai arī ziņas par citu personu koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, aicinām to nekavējoties sniegt KNAB. Ziņot tiesībsargājošām institūcijām par nozieguma izdarīšanu (kukuļņemšana /kukuļdošana ir smags noziegums) ir jebkura cilvēka, kurš ir kļuvis par tā liecinieku, pienākums. Tajā pašā laikā, ja jūs neesat apmierināta ar tiesas spriedumu, jums ir tiesības to pārsūdzēt augstākajā tiesas instancē.

<Anonīms>, 26.11.2008 10:08Esmu specializētā valsts civildienesta ierēdnis. 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās vēlos kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu. Kurā brīdī man ir jāprasa amatu savienošanas atļauja savam iestādes vadītājam,jo Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta pirmā daļa nosaka, ka pirms ievēlēšanas amatā ir rakstveidā jālūdz atļauja savienot amatpersonas amatu ar citu amatu, šajā gadījumā - deputāta amatu. Līdz ar to rodas jautājums, vai atļauja jāprasa: 1) pirms kandidēšanas, 2) kandidēšanas brīdī, 3) pēc vēlēšanas rezultātu paziņosanas?

KNAB, 12.12.2008 09:01Valsts civildienesta ierēdnim, kas kandidē pašvaldības vēlēšanās un ievēlēšanas gadījumā plāno savienot savu valsts amatpersonas amatu ar pašvaldības deputāta amatu, amatu savienošanas atļauja būtu jāpieprasa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 8.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, jo civildienesta ierēdnis jau pilda valsts amatpersonas amatu. Saskaņā ar likuma 8.1panta trešajā daļā noteikto valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot iestādes vadītāja rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas rakstveidā iesniedz iestādes vadītājam lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteikto vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. No tā izriet, ka valsts amatpersona ir uzskatāma par ievēlētu tikai ar brīdi, kad ir apkopoti vēlēšanu rezultāti un vēlēšanu rezultātus ar savu lēmumu ir apstiprinājusi attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija. Pirms vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas valsts amatpersonai nav jālūdz amatu savienošanas atļauja, jo viņa nezina, vai tiks ievēlēta. Pēc tam, kad vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi ar savu lēmumu vēlēšanu rezultātus (ievēlēto deputātu sarakstu), un civildienesta ierēdnim ir kļuvis zināms, ka viņš ir ievēlēts, viņam nekavējoties ir jāiesniedz iesniegums ar lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar pašvaldības deputāta amatu tās valsts iestādes vadītājam (vai viņa pilnvarotai personai), kurā viņš pilda valsts civildienesta ierēdņa amata pienākumus. Taču rakstveida atļauja ir jāsaņem pirms deputāta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas.

<Anonīms>, 07.12.2008 20:43Vai vispārējā valsts civildienesta ierēdnis drīkst rakstīt rakstus - darbus (tiek savākta informācija par kaut kādiem notikumiem un uzrakstīts raksts, kurš pēc tam pasūtītājam tiek nodots un viņš tad to var publicēt) bez valsts iestādes vadītāja atļaujas, kurā viņš strādā? Par nodotajiem darbiem saskaņā ar noslēgto līgumu „Par autordarbu sagatavošanu” pasūtītājs maksā autoratlīdzību autoram.

KNAB, 10.12.2008 11:48Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta sesto daļu valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu ar radošo darbu un rakstveida atļauja tam nav nepieciešama. Saskaņā ar minētā likuma pirmā panta septīto daļu radošais darbs ir publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumu Nr. 125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 1. pielikumā 245. profesiju grupā minēto, speciālisti, kas rada vai izpilda literārus, dramatiskus, muzikālus un citus mākslas darbus, nodarbojas ar literatūras un mākslas kritiku, vāc informāciju par notikumiem un apraksta tos, rada skulptūras, gleznas, gravīras, karikatūras, restaurē gleznas, komponē mūziku, dejo vai spēlē dramatiskajos darbos un veido režiju vai vada citus darbiniekus, ir uzskatāmi par radošo profesiju pārstāvjiem un līdz ar to likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē veic radošo darbu. Ievērojot minēto, kā arī jūsu sniegto informāciju, var secināt, ka darbs, kuru norādījāt jautājumā, varētu tikt uzskatīts par radošo darbu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kura veikšanai nav nepieciešama iestādes vadītāja rakstveida atļauja.

<Anonīms>, 04.12.2008 10:27Vēlos uzzināt, vai, ziedojot pašvaldības iestādei (bērnu dārzam), tiek piemērots likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. panta ceturtā daļa, t.i. ja tiek prasītā ziedojuma pieņemšanas atļauja no pašvaldības, tad pašvaldība pret ziedotāju nevar divu gadu laikā pieņemt nekādu lēmumu. Vai tas tiešām tā ir?

KNAB, 05.12.2008 13:41Ja pašvaldības iestādei (bērnu dārzam) tiek piedāvāts ziedojums personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, tai saskaņā ar likuma par „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. panta trešo daļu pirms ziedojuma pieņemšanas ir jāsaņem augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas (piemēram, attiecīga pašvaldības departamenta vai amatpersonas) atļauja. Šī panta ceturtajā daļā noteiktais aizliegums divus gadus pieņemt lēmumus attiecībā uz ziedotāju ir saistošs iestādei, kura ir pieņēmusi ziedojumu, nevis tai iestādei vai amatpersonai, kura ir devusi atļauju to pieņemt.

<Anonīms>, 03.12.2008 10:34Jautājums par likuma 8.1 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktiem termiņiem - kapēc vienā gadījumā noteikts "pirms", bet otrā - pateikts konkrēti septiņu dienu laikā? Un vēl kā mēnesi (tik ilgā laikā tiek pieņemts lēmums) pirms darba līguma noslēgšanas to var iesniegt valsts iestādei, uz kāda likuma pamata?

KNAB, 05.12.2008 13:39Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 8.1 panta pirmajā un otrajā daļā runa ir par dažādām situācijām. Pirmajā daļā persona, kura gatavojas stāties valsts amatpersonas amatā, strādā kādā citā darbā un vēlas turpināt ieņemt šo amatu arī pēc stāšanās darbā valsts vai pašvaldības institūcijā. Šajā situācijā personai pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas valsts amatpersonas amatā ir jāiesniedz institūcijas vadītājam vai koleģiālajai institūcijai rakstveida lūgums atļaut savienot valsts amatpersonas amatu (kurā šī persona stāsies) ar to amatu, kuru vēlas turpmāk savienot ar valsts amatpersonas amatu. Likums pieļauj, ka, uzsākot pildīt valsts amatpersonas pienākumus, personai vēl var nebūt amata savienošanas rakstveida atļaujas. Savukārt šī panta otrajā daļā runa ir par gadījumu, kad valsts vai pašvaldības institūcijas darbiniekam tiek piešķirts valsts amatpersonas statuss, kurš līdz šim viņam nebija piemērojams. Tas var būt saistīts ar to, ka iestādes vadītājs, mainot darbinieka pienākumus, iekļauj viņu valsts amatpersonu sarakstā. Ja darbinieks paralēli strādā citā darba vietā, viņa pienākums ir septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa noteikšanas dienas rakstveida iesniegt lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Šī panta piektajā daļā ir noteikti tās amatpersonas personas (vai institūcijas) pienākumi, kura saņem rakstveida lūgumu atļaut savienot amatus, nevis uz personu, kurai ir jāiesniedz rakstveida lūgums atļaut savienot amatus.

<Anonīms>, 25.11.2008 10:55Vai partijas biedru maksātā biedru nauda arī tiek uzskatīta par ziedojumu?

KNAB, 05.12.2008 13:38Politiskās organizācijas (partijas) biedru nauda netiek uzskatīta par ziedojumu. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk – likums) tiek nošķirti šie partiju finansēšanas avoti (skat. likuma 2. pantu). Taču likums paredz ierobežojumus iestāšanās naudas, biedra naudas un ziedojumu kopējam apjomam. Likuma 3. pantā ir noteikts, ka politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedru naudas iemaksu un biedra veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas.

<Anonīms>, 26.11.2008 10:00Ar augstskolu ir noslēgts darba līgums par bakalaura darbu un maģistra darbu recenzēšanu, par to saņemot samaksu. Vai bakalaura darbu un maģistra darbu recenzēšana ir uzskatāma par pedagoģisko darbu? Un vai minēta darba veikšanai specializētajam valsts civildienesta ierēdnim ir vai nav nepieciešama amatu savienošanas atļauja (ir maģistra grāds)?

KNAB, 03.12.2008 16:06Ja bakalaura vai maģistra darba recenzēšana tiek veikta saistībā ar augstskolas pasniedzēja (lektora, docenta, profesora un tml.) darbu, tad amata savienošanas atļauja nav nepieciešama. Ja bakalaura un maģistra darbu recenzēšana tiek veikta kā atsevišķs darbs, tas netiktu uzskatīts par pedagoga darbu. Valsts civildienesta ierēdnim ar augstskolu būtu jāslēdz uzņēmuma līgums, un lai to pildītu, ir jāsaņem iestādes vadītāja rakstveida atļauja.

<Anonīms>, 28.11.2008 15:47Esmu valdes loceklis SIA. Uzsākot pildīt pienākumus Valsts civildienestā, septiņu dienu laikā neiesniedzu lūgumu par amatu savienošanu. Šādu lūgumu iesniedzu pēc nostrādātiem četriem mēnešiem un saņēmu atļauju par amatu apvienošanu. Jautājumi: 1) vai mani var saukt pie administratīvās atbildības par to, ka neesmu savlaicīgi lūgusi atļauju? 2) vai iestādei, kura man atļāva savienot amatus, ir jāsniedz informācija KNAB par manu nesavlaicīgo atļaujas pieprasīšanu?

KNAB, 02.12.2008 17:25Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 8.1 panta pirmo daļu persona, kura stājas amatpersonas amatā un ieņem citu amatu, kurā vēlas turpināt strādāt, atļauja ir jāprasa pirms iecelšanas valsts amatpersonas amatā. Ja persona to nav izdarījusi un uzsāka darbu valsts institūcijā, tā ir pārkāpusi minēto panta daļu un var tikt saukta pie administratīvas atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu „Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana”. Saskaņā ar likuma 20. panta sesto daļu valsts institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas. KNAB speciālisti izvērtēs šo gadījumu un soda piemērošanas lietderību, proti, vai pārkāpums nav uzskatāms par maznozīmīgu.

Iesūti savu jautājumu