Šis raksts izdrukāts no KNAB mājas lapas http://www.knab.gov.lv/lv/education/questions/answers/
19.04.2014

Jaunumi e-pastā

Viegli
Tavam NĒ ir nozīme
Seko KNAB
Skaties KNAB
OECD vadlīnijas  multinacionālajiem uzņēmumiem

Atbildes uz jautājumiem

<Anonīms>, 17.03.2014 16:41Vai VAS publiskā iepirkuma komisijas loceklim ir jāprasa atļauja amata savienošanai ar maksātnespējas administratora amatu un politiskās partijas konsultatanta vai mednieku biedrības valdes locekļa amatu?!
KNAB, 18.03.2014 13:43Ja valsts amatpersonas statuss jums ir noteikts tikai kā iepirkuma komisijas loceklim, tad atļaujas nebūs nepieciešamas, jo iepirkuma komisijas valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi.
<Anonīms>, 15.03.2014 16:28Esmu ierēdnis, vēlos kļūt par biedrības biedru. Vai ir jāsaņem vadītāja rakstveida atļauja?
KNAB, 17.03.2014 10:05Ja kļūsiet par biedrības biedru, bet neieņemsiet tajā amatu (valde, revidents, kasieris utt.), rakstveida atļauja nebūs jāprasa.
<Anonīms>, 08.03.2014 09:26Vai pašvaldības deputātam ir tiesības veikt remontdarbus pašvaldības objektos,kā arī darīt to firmai, kas pieder deputāta radiniekam,kurā deputāts ir darbinieks? Vai deputātam drīkst ņemt no pašvaldības nomā zemi un zemi vēlak izpirkt?
KNAB, 13.03.2014 10:13Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) aizliedz pašvaldību domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem būt tādu komercsabiedrību dalībniekiem, akcionāriem, biedriem vai tādiem individuālajiem komersantiem, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā. Likums nenosaka ierobežojumus attiecībā uz deputātu radiniekiem piederošiem uzņēmumiem. Tātad deputāta uzņēmums vai deputāts kā individuālais komersants nedrīkst saņemt no pašvaldības pasūtījumu veikt remontdarbus pašvaldības objektos, taču uz radinieku uzņēmumiem šis aizliegums nav attiecināms. Taču deputātam ir aizliegts piedalīties domes lēmuma pieņemšanā par finanšu līdzekļu vai iepirkumu piešķiršanu gan uzņēmumam, no kura viņš gūst personisku vai mantisku labumu, gan arī radiniekam piederošam uzņēmumam (IKNL 11.panta pirmā daļa). Attiecībā uz otro jautājumu, vai deputāts drīkst nomāt zemi no pašvaldības un to vēlāk izpirkt, KNAB norāda, ka deputātiem šāda aizlieguma nav. Tomēr arī šajā gadījumā labas pārvaldības princips paredz, ka būtu nepieciešama atklāta procedūra, lai tiesības uz zemes nomu varētu saņemt atbilstošākais kandidāts, kas noteikts brīvas konkurences ceļā. Jāatceras, ka līdzīgi kā iepriekšējā situācijā deputāts nedrīkst piedalīties domes lēmuma pieņemšanā par zemes nomāšanu vai pārdošanu sev vai radiniekiem, jo tādā gadījumā deputāts nonāktu interešu konfliktā.
<Anonīms>, 05.03.2014 07:55Vai būvinženieris mikrouzņēmuma īpašnieks, kurš veic praktisko darbību var savienot savu darbu ar būvvaldes vadītāja darba pienākumiem (ja būvvalde ir pašvaldības nodaļa ,ne iestāde), nepārtraucot praktizēt savā mikrouzņēmumā un sniedzot pakalpojumus gan kā būvuzraugs, konsultants, projektu vadītājs, utt. Vai šāda situācija nerada tiešu interešu konfliktu, jo jebkurā brīdī var būt kāda celtniecības kompānija ,kura ir bijusi vai ir saistīta ar pakalpojuma saņemšanu no mikrouzņēmuma, kuras īpašnieks ir būvinženieris – mikrouzņēmuma īpašnieks.
KNAB, 06.03.2014 16:42Saskaņā ar Būvniecības likumu būvvalde ir pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību (visu veidu būvju projektēšanu un būvdarbus) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kuras darbu organizē un vada būvvaldes vadītājs. Būvvaldes vadītājs nedrīkst savienot savu amatu ar darbu vai saimniecisko darbību būvniecības nozarē tajā pašā pašvaldībā, kuras teritorijā būvniecības tiesiskuma uzraudzību un kontroli veic konkrētā būvvalde, jo amata savienošana radītu interešu konfliktu. Šādā gadījumā rastos interešu konflikta situācija, jo būvvaldes vadītājs kā saimnieciskās darbības veicējs no vienas puses, piemēram, veic objektā būvdarbu vadītāja pienākumus vai būvuzraudzību, bet no otras puses, kā būvvaldes vadītājs (augstākā kompetentā amatpersona) ir atbildīgs par būvobjekta tiesiskuma kontroli un uzraudzību. Turklāt šāda amata savienošana sabiedrībai var radīt priekšstatu, ka valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta nodrošināt labvēlīgu attieksmi pret tiem būvniecības procesa dalībniekiem, kas finansē (algo) darbinieku vai saimnieciskās darbības veicēju. Saskaņā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amata savienošanas ierobežojumiem jūsu aprakstītajā situācijā, kad būvvalde ir pašvaldības administrācijas nodaļa nevis iestāde, būvvaldes vadītāja amatu ar saimniecisko darbību savienot drīkst tikai gadījumā, ja tas nerada interešu konfliktu. Ja būvvaldes vadītājs ir saņēmis atļauju amata savienošanai ar saimniecisko darbību būvniecības jomā, jo novada dome, vērtējot apstākļus, ir secinājusi, ka amata savienošana nevar radīt interešu konflikta situāciju (piemēram, sākotnēji mikrouzņēmums sniedza pakalpojumus būvfirmām, kuras nedarbojās konkrētās pašvaldības teritorijā), bet faktiskie apstākļi ir mainījušies – pakalpojami tiek sniegti būvfirmām, kuru celtniecības uzraudzību konkrētajā teritorijā realizē iepriekš minētā būvvalde, pašvaldībai amata savienošanas atļauja ir jāatceļ, jo tas rada interešu konfliktu. Turklāt saskaņā ar valsts amatpersonu ētikas noteikumiem amatpersonai ir jāatsakās no amata pienākumu veikšanas vai amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Arī situācijā, ja būvvaldes vadītājam ir izdota amata savienošanas atļauja saimnieciskās darbības veikšanai, būvvaldes vadītājam ir aizliegts sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Tātad būvvaldes amatpersona arī situācijā, ja tai ir izdota amata savienošanas atļauja, nedrīkst veikt kontroli un uzraudzību, izdot administratīvos aktus attiecībā uz komercsabiedrību, kuram valsts amatpersona kā saimnieciskās darbības veicējs vai darbinieks ir sniedzis pakalpojumus, īpaši, ja tas notiek viena un tā paša objekta ietvaros. Ja Jūsu rīcībā ir informācija, ka būvvaldes vadītāja amata savienošana rada interešu konfliktu un viņš veic savas funkcijas interešu konflikta situācijā, tādējādi pārkāpjot amatpersonām noteiktos aizliegumus, aicinām vērsties KNAB, aizpildot šeit atrodamo iesnieguma veidlapu http://www.knab.gov.lv/lv/knab/contacts/
<Anonīms>, 28.02.2014 17:29Kā KNAB vērtē epizodi, kad pašvaldības vadītājs dod mutisku rīkojumu vienas no pārvaldēm vadītājam vairs neslēgt nekādus līgumus ar personu, kas sociālajos tīklos publiski paudusi un pamatojusi nesimpātijas pašvaldības vadītājam?
KNAB, 06.03.2014 16:41Satversmes 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, bet cenzūra ir aizliegta. Pašvaldība nedrīkst ierobežot personas tiesības saņemt pašvaldības pakalpojumu vai pretendēt uz pasūtījumu saņemšanu, pamatojoties uz subjektīvu attieksmi. Publiskajai pārvaldei ir jādarbojas publisko tiesību jomā un līdz ar to tā ir pakļauta publiskajām tiesībām, kas nozīmē, ka pašvaldības vadītājam ir jādarbojas saskaņā ar publisko tiesību principu – aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Šo principu apstiprina judikatūra un juridiskās publikācijas. Vispārējais tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips nosaka, ka visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām, un valsts varas pārstāvji, respektīvi, šajā gadījumā pašvaldības vadītājs var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros un nedrīkst izmantot savu faktisko varas pārsvaru par ļaunu indivīdam, subjektīvi pieņemot lēmumus.
<Anonīms>, 22.02.2014 12:50Pašvaldības domes priekšsēdētājs (saņem atalgojumu no pašvaldības), bet paralēli saņem atalgojumu (algu) arī no pašvaldības SIA. Turklāt priekšsēdētājs ir šīs PSIA daļu turētājs. Vai šeit nerodas interešu konflikts? Resp., domes priekšsēdētājs varētu būt ļoti ieinteresēts pašvaldības domes lēmumos, kuri skar šo PSIA darbību, piem., pakalpojumu cenas, pakalpojumu sniegšanas vietas (pakalpojums vispirms tiek veikt nevis tur, kur vajadzīgs, bet pie priekšsēdētāja dzīves vietas) u.tml.
KNAB, 05.03.2014 14:34Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmo daļu kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs (kapitāla daļu turētāja pārstāvis). Pašvaldības domes priekšsēdētājs var arī pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Lai novērstu interešu konflikta situācijas, saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) 9.panta ceturto daļu valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts: 1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu; 2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem; 3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu; 4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta sesto daļu pašvaldības kapitāla daļu turētājs drīkst saņemt atlīdzību, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atlīdzību kapitāla daļu turētājam nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Attiecībā uz Jūsu jautājumu par interešu konfliktu, norādām, ka interešu konflikts būtu tāda situācija, kad amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņemtu lēmumu vai piedalītos lēmuma pieņemšanā, vai veiktu citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Valsts amatpersona var veikt ar amata pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrību tiktāl, cik tas neskar pašas valsts amatpersonas personiskās vai/un mantiskās intereses. Ja Jūsu rīcībā ir informācija, ka valsts amatpersona pārkāpj minētos ierobežojumus (piemēram, saņem papildu ienākumus no kapitālsabiedrības), aicinām vērsties KNAB, aizpildot šeit atrodamo iesnieguma veidlapu http://www.knab.gov.lv/lv/knab/contacts/
<Anonīms>, 26.02.2014 00:05Pildu bāriņtiesas locekļa pienākumus, papildus vēlos pildīt jurista pienākumus nevalstiskā organizācijā uz uzņēmuma līguma pamata. Vai šajā gadījumā būs saskatāmas interešu konflikta pazīmes amatu apvienošanai?
KNAB, 28.02.2014 10:25Jums kā bāriņtiesas padomes loceklei ir saistoši speciālie amata savienošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) 7.panta sestās daļas 3.punktā, kur noteikts, ka valsts amatpersonas amatu drīkst savienot ar uzņēmuma līguma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās iestādes vadītāja (bāriņtiesas priekšsēdētāja) rakstveida atļauja. Izvērtējot amata savienošanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs vērtēs, vai amata savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai (piemēram, pārlieku liela darba slodze, darba laika pārklāšanās utt.). No Jūsu sniegtās informācijas KNAB nevar secināt, vai Jūsu minētā amata savienošana potenciāli varētu radīt interešu konfliktu. To vērtēs vadītājs, izsverot visus apstākļus, tai skaitā nevalstiskās organizācijas nodarbošanos un Jūsu pienākumus, izpildot uzņēmuma līgumu. Potenciāli interešu konflikts varētu rasties gadījumā, ja Jūsu minētā nevalstiskā organizācija nodarbojas ar bērnu interešu aizstāvību vai vecāku pārstāvniecību situācijās, kas saistītas ar aizgādnības un aizbildnības jautājumiem. Atļaujas izsniedzējam lēmums par amata savienošanas atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt ir jāpieņem mēneša laikā, noformējot to Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar IKNL 8.1 panta piektās daļas 1.punktu un citu normatīvo aktu prasībām. Jānorāda, ka saskaņā ar IKNL 8.1 panta trešo daļu, ja amatpersona vēlas savienot amatu, atļauja ir jālūdz pirms amata savienošanas uzsākšanas.
<Anonīms>, 26.02.2014 10:00Vai pašvaldībā strādājošs darbinieks, kurš atvaļinājuma laikā aizvieto dzimtsarakstu nodaļas vadītāju kā pienākumu izpildītājs, bet nav vietnieks, ir valsts amatpersona? Ja ir, vai viņam jālūdz atļauja no darba devēja savienot amatus (pamatdarba amatu un darbu vēlēšanu komisjā)?
KNAB, 28.02.2014 10:17Persona, kas iestādes vadītāja prombūtnē pilda tā pienākumus, likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) izpratnē tiks uzskatīta par valsts amatpersonu. Dzimtsarakstu nodaļa ir pašvaldības iestāde, tās vadītāju amatā ieceļ, apstiprina vai ievēl novada dome. Tātad novada domes pienākums būs nodrošināt, lai 15 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiktu iesniegta informācija par grozījumiem amatpersonu sarakstā. Kļūstot par valsts amatpersonu, kas pilda iestādes vadītāja pienākumus prombūtnes laikā, uz personu attieksies IKNL minētie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi, kas attiecas uz iestādes vadītāju. Kļūstot par valsts amatpersonu, VID būs jāiesniedz deklarācija. Iestādes vadītājam amatu ir atļauts savienot ar IKNL 7.panta piektajā daļā minētajiem amatiem, tai skaitā citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā (tātad arī vēlēšanu komisijā), ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā (novada dome). Ja persona vēlēšanu komisijā strādā pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā, tad tai ir pienākums pirms iecelšanas amatā rakstveidā iesniegt novada domei lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Šādā situācijā jautājumu par atļauju savienot amatus izlemj, izdodot rīkojumu par personas iecelšanu par iestādes vadītāja pienākumu izpildītāju. Ja valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu amatā, attiecīgajai personai ir pienākums septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa noteikšanas dienas iesniegt lūgumu amata savienošanai. Ja persona vēlēsies uzsākt darbu vēlēšanu komisijā pēc tam, kad jau būs valsts amatpersona, tai ir pienākums pirms amata savienošanas uzsākšanas lūgt novada domei atļauju amata savienošanai. Izvērtējot amata savienošanu, dome vērtēs, vai amata savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai (piemēram, pārlieku liela darba slodze, darba laika pārklāšanās utt.).
<Anonīms>, 13.02.2014 13:48Vai policists drīkst savienot savu amatu ar amatu dzīvokļa biedrības valdē? Vai tam nepieciešama atļauja (ienākumi netiek saņemti)? Vai priekšnieka kompetencē ir noteikt tos jautājumus, kuri saistīti ar jautājumiem par dzīvokļa iegādi un tā apsaimniekotāja izvēli?
KNAB, 26.02.2014 13:11Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKL) sestās daļas 3.punktu Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (tai skaitā policists) drīkst savu amatu savienot ar amatu biedrībā (arī dzīvokļu īpašnieku biedrībā), ja amata savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta iestādes vadītāja rakstveida atļauja. Atļauja jāsaņem ne tikai gadījumā, ja ieņem atalgotu amatu, bet arī tad, ja par amata pienākumu izpildi netiek saņemta atlīdzība. Saskaņā ar minētā likuma 8.1 panta trešo daļu lūgums atļaut amata savienošanu jāiesniedz pirms amatu savienošanas uzsākšanas. Izvērtējot amata savienošanu, iestādes vadītājs vērtēs, vai amata savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atļauja vai atteikšanās izsniegt atļauju amata savienošanai tiks noformēta kā administratīvais akts, ko var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz otru Jūsu uzdoto jautājumu jānorāda, ka jautājums par to, vai priekšnieks padotajam drīkst noteikt rīcību tādos jautājumos, kas saistīti ar jautājumiem par dzīvokļa iegādi un tā apsaimniekotāja izvēli, nav izvērsts un līdz ar to nav saprotams. IKL 20.pants nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras. Ja vadītājam pastāv bažas par valsts amatpersonas darījumiem un to ietekmi uz amatpersonas tiešo pienākumu izpildi, vadītājam ir tiesības rosināt pārbaudi par valsts amatpersonas rīcību.
<Anonīms>, 19.02.2014 16:02Esmu ierēdnis, vēlos kļūt par politiskās partijas vai kustības biedru. Vai ir jāsaņem iestādes vadītāja rakstveida atļauja?
KNAB, 24.02.2014 16:42Kļūstot par politiskās partijas biedru, nav nepieciešams pieprasīt un saņemt vadītāja rakstveida atļauju. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka valsts amatpersonai jādarbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem un jāievēro politiskā neitralitāte, pildot ierēdņa amata pienākumus. Ja vēlāk partijā vēlēsieties ieņemt amatu (piemēram, valdes loceklis, revīzijas komisijas loceklis, lietvedis, grāmatvedis utt.) Jums saskaņā ar IKL 7.panta sestās daļas 3.punktu būs jālūdz rakstveida atļauja ierēdņa amata savienošanai.

Iesūti savu jautājumu