Šodien, 12. novembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem – par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu. Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2018. gada 22. maijā, balstoties uz aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 320. panta otrajā daļā un 323. panta otrajā daļā, t.i., par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, kā arī kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā minētais kriminālprocess papildus kvalificēts pēc Krimināllikuma 237. 1 panta otrās daļas, proti, par stratēģiskās nozīmes preču aprites noteikumu neievērošanu.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma kukuli 20 000 eiro apmērā, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzētas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem, t.i., radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Kukuļošana ir abu pušu atbildība - gan kukuļdevēja, kas uzdrošinās sniegt prettiesisko labumu, gan kukuļņēmēja, kas gatavs prettiesisko labumu pieņemt. Konkrētā krimināllieta demonstrē bīstamu uzņēmēju un amatpersonas interešu sadursmi, kur abas puses gatavas iesaistīties noziedzīgos nodarījumos un saņemt prettiesiskus labumus. Tādi gadījumi nav pieļaujami, un iesaistītajām personām ir jārēķinās ar nopietnām savas rīcības sekām.”
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.