Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis Ministru kabinetā jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijas projektu. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas projekts iesniegts izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģijas (turpmāk - stratēģija) mērķis ir panākt valsts amatpersonu godprātīgu un tiesisku darbību sabiedrības interesēs, nodrošinot efektīvus rīcības virzienus aktuālo problēmu risināšanai korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Izstrādājot jaunu valsts stratēģiju, KNAB speciālisti ir izvērtējuši lielākās problēmas korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā, apzinājuši iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošanas iespējas, analizējuši citu institūciju sniegtos priekšlikumus un starptautisko organizāciju ieteikumus.

KNAB uzskata, ka pretkorupcijas politikai turpmākajos piecos gados jābūt vērstai šādos galvenajos rīcības virzienos:

1. "Valsts sagrābšanas" novēršana un apkarošana -
mazināt atsevišķu privāto personu un ekonomisko grupējumu interešu ietekmi uz politisko lēmumu, normatīvo aktu un citu lēmumu pieņemšanas procesu;

2. Nelietderīgas un nelikumīgas valsts un pašvaldības līdzekļu izlietošanas novēršana un apkarošana -
novērst un apkarot koruptīvas rīcības, kas negatīvi ietekmē valsts un pašvaldību iepirkumus, valsts piešķirtos kredītus, aizdevumus un galvojumus, kā arī veicina valsts amatpersonas pieņemt lēmumus par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietošanu interešu konflikta situācijās;

3. Fizisko personu mantiskā stāvokļa kontroles pilnveidošana -
uzlabot iespējas noskaidrot personu īpašuma izcelsmes likumību gadījumos, kad personas ienākumi nav atbilstoši tās izdevumiem un mantiskā stāvokļa pieaugums vairākkārt pārsniedz personas legāli gūtos ienākumus;

4. Korupcijas apkarošanas iespēju uzlabošana, veicinot ātru un kvalitatīvu krimināllietu izmeklēšanu -
nodrošināt valsts amatpersonu darbību efektīvu un savlaicīgu kontroli interešu konflikta situācijās, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu publisko pakalpojumu sniedzēju atbildībai par koruptīvām darbībām un uzlabot tiesību aizsardzības iestāžu tehnisko aprīkojumu;

5. Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju un organizāciju finansējuma likumīgas un lietderīgas piešķiršanas nodrošināšana -
nodrošināt efektīvu kontroli pār starptautisko institūciju un organizāciju piešķirto līdzekļu sadali un izlietojumu;

6. Iekšējās pretkorupcijas sistēmas nodrošināšana un uzlabošana valsts un pašvaldības institūcijās -
iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas administratīvās korupcijas iespēju novēršanā, izstrādājot ētikas pamatprincipus un nodrošinot to ieviešanu, nosakot precīzus un saprotamus kritērijus darbinieku atlasei, veicinot institūciju vadītāju atbildību interešu konflikta situāciju novēršanā iestādes ietvaros;

7. Tiesiskās apziņas celšana valsts amatpersonu un citu sabiedrības locekļu vidū ar korupcijas novēršanu saistītajos jautājumos -
panākt, ka valsts amatpersonas veic savus pienākumus godprātīgi, atbildīgi, vienīgi saskaņā ar likumu, un iesaistīt sabiedrību korupcijas novēršanā un apkarošanā, izskaidrojot korupcijas radītos morālos, sociālos un ekonomiskos zaudējumus, kā arī informējot par iespējām piedalīties pretkorupcijas pasākumu īstenošanā.

Katra stratēģijas rīcības virziena īstenošanai un konkrēto rezultātu sasniegšanai, atbilstoši uzdevumi ir iekļauti Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā (turpmāk - programma), norādot par uzdevumu izpildi atbildīgo institūciju un tā izpildes termiņu. Kontroli par programmā iekļauto uzdevumu izpildi veiks KNAB.

Stratēģijas īstenošanai izstrādāto programmu KNAB atkārtoti iesniedzis izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, jo, pārstrādājot abus politikas dokumentus, ir izdarītas būtiskas izmaiņas, t.sk. uzdevumu un finansējuma sadalē starp institūcijām. Tādēļ KNAB uzskata, ka programmas projekts ir vēlreiz jāsaskaņo ar iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē KNAB aicinās ieinteresētās institūcijas un organizācijas sniegt priekšlikumus programmā papildu ietveramiem pasākumiem.