Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 27.maijā un 2.jūnijā nosūtījis Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai KNAB rīcībā esošo informāciju, kas iegūta, veicot pārbaudi par Einara Repšes veiktajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.
Normatīvajos aktos paredzētajā apjomā KNAB nosūtījis komisijas priekšsēdētājam J.Šmitam pārbaudes materiālu kopijas uz 218 lapām, kā arī pārskatu par kredītiestāžu sniegtajiem dokumentiem, kuru saturs tika ņemts vērā slēdziena izdarīšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav izpaužams parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Vienlaikus KNAB uzsver, ka saskaņā ar likumu par kredītiestāžu sniegtās informācijas izpaušanu personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, KNAB amatpersonas var tikt sauktas pie kriminālatbildības.
Informāciju no kredītiestādēm KNAB saņēmis Kredītiestāžu likuma 62.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi noslēgtajā līgumā.
Atbildot gan uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 14.maija lūgumu iepazīstināt komisiju ar KNAB veiktās pārbaudes materiāliem, gan arī uz 20.maija lūgumu nosūtīt komisijai KNAB rīcībā esošo informāciju, KNAB informējis komisijas priekšsēdētāju J.Šmitu, ka pārbaudes gaitā no kredītiestādēm saņemta informācija, kas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. un 63.panta noteikumiem nav izpaužama Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas nav minētas to valsts institūciju skaitā, kuras ir tiesīgas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. un 63.pantu saņemt informāciju par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem.
Atbildes vēstulē KNAB uzsver, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 64.panta pirmo daļu "katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā".