Vadlīnijas iestādes pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei
Mērķis
Pretkorupcijas pasākumu organizatoriska plāna mērķis ir novērst korupciju un samazināt korupcijas risku iespējamību konkrētā iestādē.
Tiesiskais pamatojums
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam (turpmāk - Valsts programma) visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm nepieciešams izveidot organizatorisku pretkorupcijas pasākumu plānu (78.uzdevums Valsts programmā), precīzi formulējot nepieciešamos pasākumus korupcijas risku novēršanai. Valsts programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada rīkojumu Nr.547 „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004. - 2008.gadam".
Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.466 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasībām" paredz nodrošināt institūcijas darbības risku uzraudzību. Iespējamie korupcijas riski ir viens no risku veidiem iestādē.
Pamatnoteikumi
- Pretkorupcijas pasākumu plāna izveidošanā var izdalīt 4 posmus:
1) Korupcijas risku noteikšana;
2) Korupcijas risku novērtēšana;
3) Korupcijas risku vadība (pretkorupcijas pasākumu noteikšana un izvēle);
4) Korupcijas risku uzraudzība (konkrētu darbību plānošana pretkorupcijas pasākumu ieviešanai). - Veidojot pretkorupcijas pasākumu plānu, ir jāizvērtē korupcijas riska samazināšanas iespējas iestādes darbībā.
- Iestādes pretkorupcijas pasākumu plānu izstrādā, saskaņā ar katras institūcijas mērķiem, funkcijām, darbības veidiem, struktūru un līdz šim veiktajiem pasākumiem iestādes darbības pilnveidošanā.
- Korupcijas risku novēršana veicama visos iestādes līmeņos un struktūrvienībās saskaņā ar vienotu un strukturētu pretkorupcijas plānu.
- Iestādes struktūrvienības pašas var noteikt katras īstenojamās funkcijas riskus un paredzēt risku novēršanai iespējamos pretkorupcijas pasākumus.
- Pretkorupcijas pasākumu plānu veido, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004, - 2008.gadam, un ietverot Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004. - 2008.gadam dotos uzdevumus, kas attiecas uz korupcijas novēršanu iestādē, t. sk. iekļauj tāda veida uzdevumus, kas nodrošina likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasību ievērošanu iestādē.
1. Korupcijas risku noteikšana
Korupcijas riskus nosaka, ievērojot korupcijas riska zonas. Par korupcijas riska zonām var tikt uzskatītas situācijas, kad kāds no amatiem ir saistīts ar šādām darbībām:
1) uzraudzības vai kontroles funkcija;
2) rīcība ar valsts un pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;
3) citām personām saistošu lēmumu pieņemšana (administratīvie akti, procesuālie lēmumi, u.c.);
4) izziņas un sodīšanas pilnvaras;
5) rīcība ar ierobežotas pieejamības informāciju.
Korupcijas risku noteikšanai var izmantot, piemēram, šādus jautājumus:
- Vai amats saistīts ar galīgu un patstāvīgu lēmumu pieņemšanu?
- Vai lēmumu pieņemšana notiek pēc tiešas saskarsmes ar iedzīvotājiem?
- Vai lēmumu pieņemšanas process tiek fiksēts pietiekoši skaidri, lai pēc tam to varētu pārbaudīt uzraudzības institūcija vai audits?
- Vai darbinieka pilnvaras aptver vairākas korupcijas riska zonas?
- Vai amata darba procedūras ir pietiekami skaidri definētas un aprakstītas (noteikumi, instrukcijas, rokasgrāmatas u.c.)?
- Vai darbinieka un tā darba rezultātu kontrole un lēmumu pieņemšanas savstarpējā uzraudzība ir pietiekama?
- Vai darbinieku zināšanas par ētikas jautājumiem, interešu konfliktu, lēmumu pieņemšanas un amatu savienošanas ierobežojumiem ir pietiekamas?
- Kādi vēl faktori bez personas godīguma attur darbinieku no koruptīvas rīcības?
- Vai konkrētajā amatā ir jau bijuši korupcijas vai korupcijas mēģinājumu gadījumi?
Turklāt korupcijas risku noteikšanu veic, ņemot vērā faktorus, kas var ietekmēt iestādes mērķu sasniegšanu, funkcijas un darbību:
- iestādes darba organizācijas procesā,
- saistībā ar finanšu līdzekļiem,
- saistībā ar personālu un tā atlasi,
- saistība ar tiesiskajiem instrumentiem,
- atkarībā citiem iekšējiem un ārējiem apstākļiem.
2. Korupcijas risku novērtēšana
Korupcijas risku novērtēšanu veic, ņemot vērā korupcijas risku cēloņu, risku faktoru un apstākļu savstarpējo mijiedarbību. Novērtējot korupcijas riskus tiek secināta to varbūtība (biežums, paredzamība), nozīmīgums un iespējamās sekas, t.sk. zaudējumu apmērs.
Atkarībā no korupcijas risku līmeņa, kas iegūts novērtēšanas posmā, tiek noteikti bīstamākie korupcijas riski iestādē un attiecīgi tiem tiek veltīta vislielākā vērība un efektīvākie pretkorupcijas pasākumi.
3. Korupcijas risku vadība
Tad, kad tiek noteikti korupcijas risku cēloņi, apstākļi un novērtēta to iespējamība un būtiskums, tiek meklētas un uzskaitītas korupcijas risku samazināšanas un novēršanas iespējas. Tiek noteikti konkrēti pasākumi katram riskam, to cēloņu novēršanai vai seku mazināšanai,
Šajā pretkorupcijas plāna veidošanas posmā tiek veikta lietderīgāko pretkorupcijas pasākumu izvēle, tiek izvērtēts, vai ar konkrēto pasākumu tiks sasniegts rezultāts, vai nepieciešami citi papildus pasākumi.
Piemērs:
| Nr. | Korupcijas riski | Korupcijas risku cēloņi | Korupcijas risku apstākļi (faktori) | Varbūtība | Korupcijas risku novērtējums | Korupcijas risku novēršana (pretkorupcijas pasākums) |
| 1. | Nepamatota dāvanu pieņemšana | 1. Nepietiekošas darbinieku zināšanas; 2. Iekšējo normatīvo aktu trūkums; 3. Savtīgi nolūki. |
1. Darbinieki netiek informēti par dāvanu pieņemšanas nosacījumiem; 2. Var tikt ietekmēts lēmumu pieņemšanas process dažādos līmeņos. |
Liela | Augsts | 1. Darbinieku izglītošana un informēšana. 2. Precīzi atrunāti iekšējās kārtības noteikumi. |
| 2. | Interešu konflikts, savienojot amatus | 1. Nepietiekošas darbinieku zināšanas par amatu savienošanas ierobežojumiem; 2. Nepietiekoša iestādes vadītāja informētība par padoto darbinieku darba attiecībām ar citiem darba devējiem. |
1. Amatu savienošanas rezultātā pieņemti būtiski lēmumi interešu konflikta situācijā, gūts personisks labums, izmantojot dienesta stāvokli. | Vidēja | Augsts | 1. Informēt darbiniekus par ierobežojumiem amatu savienošanā; 2. Izstrādāta kartība, kādā darbinieki iestādes vadītāju informē par amatu savienošanas gadījumiem. |
| 3. | Interešu konflikts iepirkumu komisijā | 1. Iesniegts iepirkuma piedāvājums, kura izvelē ieinteresēts kāds no iepirkuma komisijas locekļiem. 2. Iesniegts piedāvājums, kura izvēlē ieinteresēts iestādes vadītājs vai cita vadoša amatpersona. |
1. Rīcība ar valsts un pašvaldības mantu; 2. Iestādes finanšu līdzekļu izmantošana savtīgām interesēm vai izšķērdēšana. |
Vidēja | Augsts | Noteikta skaidra rīcība gadījumā, kad iesniegts iepirkuma piedāvājums, kas var veicināt lēmuma pieņemšanu interešu konflikta situācijā. |
4. Korupcijas risku uzraudzība
Pretkorupcijas pasākumu ieviešana ir organizatorisks process kā rezultātā tiek noteikti pretkorupcijas pasākumu izpildes termiņi vai to biežums, iespējamais finansējums un tiek noteiktas atbildīgās personas iestādē par konkrēto pasākumu organizēšanu, ietverot attiecīgos pasākumus pretkorupcijas pasākumu plānā.
Skat. shēmu: Korupcijas risku vadības secība
Citi resursi:
- Eksperta Ērika Lokjīra (Eric Lockeyear) vadlīnijas iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izveidei un vadlīnijas iekšējās kontroles nodrošināšanai iepirkumos
- Eksperta Džeimss Bonela (James R. Bonnell) rekomendācijas "Iekšējie pretkorupcijas pasākumi publiskajā sektorā: citu valstu pieredze un Latvijas situācija" (angļu valodā)
- Citi ekspertu ziņojumi
- Eiropas Komisijas iekšējās kontroles standarti un vadlīnijas līdz 2001. gada 31. decembrim (angļu valodā)
- Ziņojums "Korupcijas novēršana valsts pārvaldē Baltijas jūras valstīs" (angļu valodā)



