Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Biežāk uzdotie jautājumi

Par terminiem

26. Marts, 2008.

Tādu terminu kā "koruptīvs disciplinārs pārkāpums", "kukulis", "valsts amatpersona" skaidrojumi

J: Kas ir kukulis un kāda naudas summa ir kukulis?

 

A: Krimināllikuma 323.pantā kukuļdošana tiek definēta kā materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana vai piedāvāšana, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs. Par kukuli var tikt uzskatīts jebkurš materiāls labums. Normatīvajos aktos nav definēta par kukuli uzskatāma labuma minimālā vērtība.

 

J: Kā jūs definētu "koruptīvu disciplināro pārkāpumu" (termins lietots Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004.-2008.gadam)?

 

A: Precīza koruptīva disciplinārā pārkāpuma definīcija Latvijas likumos nav atrodama. Taču šī termina nozīmi var atvasināt no spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, piemēram, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināpārkāpumu likuma, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma u.c. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināpārkāpumu likumu par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība, piemēram, amata pienākumu nepildīšana, pilnvaru pārsniegšana, ar likumu aizsargātas informācijas neatļauta izpaušana), kas saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu (3.pants). Taču disciplinārpārkāpuma jēdzienu var attiecināt ne tikai uz ierēdņiem, bet arī uz visām valsts amatpersonām. Savukārt korupcija, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, ir kukuļošana vai jebkura cita rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām (1.pants). Līdz ar to par koruptīvu disciplinārpārkāpumu var uzskatīt valsts amatpersonas prettiesisku rīcību, kura izdarīta saistībā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, pieņemot kukuli, vai jebkura cita rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. Disciplinārā lieta tiek ierosināta iestādē, kurā strādā attiecīga amatpersona. Disciplinārās atbildības piemērošana neizslēdz administratīvās vai kriminālatbildības piemērošanu. Ja ir ierosināta administratīvā vai krimināllieta, arī šajos gadījumos iestāde ierosina disciplinārlietu par valsts amatpersonas veiktajām darbībām. Ja dienesta pārbaudes rezultātā atklājas, ka amatpersona ir izdarījusi pārkāpumu, viņam uzliek disciplinārsodu – piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, atlaišanu no darba vai citus sodus.

 

J: Vai pašvaldības domes galvenajam grāmatvedim ir jābūt valsts amatpersonai?

 

A: Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otro daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Par to, vai konkrētas pašvaldības domes galvenā grāmatveža funkcijas atbilst valsts amatpersonas pazīmēm, ir jālemj domes priekšsēdētājam, kura pienākums saskaņā ar minētā likuma 20.panta piekto daļu ir nodrošināt tā pakļautībā esošo valsts amatpersonu saraksta sastādīšanu. Kontroli par sarakstu pilnību un pareizību veic Valsts ieņēmumu dienests, kurā Jūs varat vērsties pēc papildu skaidrojumiem.