Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Biežāk uzdotie jautājumi

Par komercdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumiem valsts amatpersonām

26. Marts, 2008.

Atbildes uz jautājumiem par valsts amatpersonu darba savienošanu ar komercdarbību valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām

J: Vai pašvaldības iestādes vadītājs var būt komercsabiedrības līdzīpašnieks, neieņemot tur nekādus amatus? Vai tam nepieciešamas kādas atļaujas?

 

A: Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) neaizliedz pašvaldības iestāžu vadītājiem būt komercdarbības īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, ja tiek ievēroti speciālie ienākumu gūšanas un komercdarbības ierobežojumi valsts amatpersonām (skat. Likuma 9. un 10.pantu). Piemēram, 10.panta sestajā daļā ir noteikts, ka pašvaldības iestādes vadītājs nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs vai biedrs, kas saņem pasūtījumus par iepirkumiem vai piedalās iepirkumu konkursā, kuru ir izziņojusi šī pašvaldības institūcija. Likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Atļaujas prasīšana no augstākstāvošās amatpersonas uz šo gadījumu neatticas.

 

J: Esmu valsts amatpersona un civildienesta ierēdnis. Vēlos dibināt SIA. Vai man kā valsts amatpersonai ir kādi ierobežojumi attiecībā uz pamatkapitāla daļu daudzumu, tas ir, vai var man piederēt 50% un vairāk pamatkapitāla daļu topošajā uzņēmumā? Vai es varu būt valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs?

 

A: Saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” civildienesta ierēdnis var būt komercsabiedrības īpašnieks (līdzīpašnieks), bet nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (9.panta trešā daļa). Lai gūtu ienākumus no komercsabiedrības kapitāla daļām, iestādes vadītāja rakstveida atļauja nav nepieciešama. Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nenosaka ierobežojumus uz pamatkapitāla daļu daudzumu, kas var piederēt valsts amatpersonai. Civildienesta ierēdnis drīkst savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (šajā gadījumā – valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatu), ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta iestādes vadītāja rakstveida atļauja (7.panta sestā daļa). Ja Jūs gribat ieņemt amatu komercsabiedrībā (valdes locekļa vai kādu citu), par amatu savienošanu ir obligāti jāsaņem iestādes vadītāja rakstveida atļauja.

 

J: Es esmu ierēdnis un pārņemšu tēva zemnieku saimniecību un kļūšu tās īpašnieks. Saimniecības apgrozījums gadā pārsniegs 150 000 latu no lauksaimniecības. Vai šajā gadījumā man ir nepieciešams saņemt atļauju no iestādes vadītāja? Un vai gadījumā, ja es būšu tikai saimniecības īpašnieks, bet par saimniecības direktoru tiktu iecelta cita persona, vai tad man arī ir nepieciešams saņemt iestādes vadītāja darbu savienošanas atļauju?

 

A: Valsts civildienesta ierēdnis var nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu kā individuālais komersants, ja gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 latu. Ja valsts amatpersona vēlas nodarboties ar individuālā komersanta darbību, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu, un šīs saimnieciskās darbības gada apgrozījums pārsniedz 30 000 latu, ir nepieciešams saņemt iestādes vadītāja rakstveida atļauju. Rakstveida atļauja būtu nepieciešama arī gadījumā, ja šī valsts amatpersona, būdama lauku saimniecības īpašnieks un individuālais komersants, nodotu citai personai ar lauku saimniecības vadīšanu saistītās funkcijas. Savukārt ja jūs kļūsiet par kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar lauksaimniecisku ražošanu, īpašnieku, bet neieņemsiet tajā amatu, tad rakstveida atļauja nav nepieciešama.