Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Biežāk uzdotie jautājumi

Par korupcijas novēršanu

28. Oktobris, 2010.

Atbildes uz jautājumiem par korupcijas jēdzienu, korupcijas cēloņiem, korupcijas novēršanu un apkarošanu, par likumīgi pareizo valsts amatpersonas rīcību situācijā, kad tiek piedāvāts kukulis

J: Kas ir korupcija?

 

A: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā korupcija tiek definēta kā „kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām” (1.panta pirmā daļa).

Sociālajās zinātnēs tiek plaši izmantotas šādas korupcijas definīcijas: korupcija ir „uzvedība, kas novirzās no publiskās lomas (vēlētās vai nozīmētās) formālajiem pienākumiem, lai gūtu privātu (personīgo, ģimenes vai kliķes) labumu bagātības pieauguma vai statusa paaugstināšanas formā” (Colin Nye); korupcija ir „uzvedība, kas novirzās no formālajiem uzvedības noteikumiem, kuri nosaka publisko varu pārstāvošās personas rīcību, vadoties no tādiem privātiem motīviem, kā bagātība, vara vai statuss” (Mushtaq Khan).

Nošķir politisko korupciju no administratīvās jeb birokrātiskās korupcijas. Politiska korupcija pastāv tad, kad augstākās valsts amatpersonas pieņem likumus vai izstrādā un ievieš politiku savās privātajās interesēs, proti, lai noturētos pie varas, vairotu bagātību vai palielinātu ietekmi. Administratīvā korupcija pastāv politikas ieviešanas posmā tādās institūcijās kā policija, muita, licenču, atļauju, dokumentu izsniegšanas vai nodokļu iekasēšanas institūcijās u.tml.

 

J: Kādi ir korupcijas galvenie cēloņi?

 

A: Korupciju var izraisīt vairāki iemesli. Svarīgākie faktori, kas var veidot augsni korupcijai, ir atklātības trūkums publiskajā sektorā, tiesiskā regulējuma trūkums, nekontrolēta amatpersonu rīcība. Korupciju var veicināt arī tādi sociāli psiholoģiskie un morālie faktori kā cilvēku un īpaši amatpersonu savtīgums, ētiskuma un tiesiskās apziņas trūkums.

 

J: Kādas ir korupcijas negatīvās sekas?

 

A: Korupcijas izraisītās negatīvas sekas ir daudzveidīgas, šeit uzskaitīsim tikai dažas. Korupcija:

  • nodara kaitējumu valsts pārvaldes reputācijai, apdraud likuma varu un valsts varas leģitimitāti, veicina varas atsvešināšanos no sabiedrības;
  • samazina publisko pakalpojumu kvalitāti;
  • mazina investīcijas un palēnina ekonomisko attīstību;
  • traucē tirgus ekonomikas darbībai, izjaucot konkurences mehānismus, jo iegūst nevis konkurētspējīgākais, bet tas, kurš piedāvā lielākus kukuļus;
  • veicina sociālo nevienlīdzību, paplašinot plaisu starp turīgajiem un trūcīgajiem;
  • traucē politisko konkurenci; valsts vara tiek izmantota oligarhisko grupējumu interesēs, kā rezultātā mazinās iedzīvotāju ticība demokrātiskajām vērtībām;
  • samazina ienākumus no nodokļiem, kā rezultātā tiek mazināti līdzekļi sabiedrības attīstības mērķiem un sociālajai sfērai, piemēram, izglītībai, kultūrai, sociālajai un veselības aprūpei, infrastruktūras attīstībai;
  • degradē sabiedrības morālos standartus, traucē sociālā kapitāla attīstībai;
  • veicina dabas resursu izšķiešanu.

 

J: Kas ir korupcijas novēršana un kas ir korupcijas apkarošana?

 

A: Korupcijas novēršana ir tādu priekšnoteikumu radīšana, lai ierobežotu korupcijas rašanās cēloņus. Tie ir visi profilaktiskie pasākumi, kas tiek veikti, lai mazinātu korupcijas risku. Šādi pasākumi, piemēram, ir atklātības nodrošināšana, amatpersonu darbības kontrole un rīcības stingra reglamentācija. Īstenojot korupcijas novēršanas pasākumus, KNAB izstrādā grozījumus normatīvajos aktos, kas ierobežotu korupcijas rašanās iespējas; izstrādā stratēģiju un programmu; veicina institūciju iekšējo pretkorupcijas pasākumu nodrošināšanu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Arī iespējamo interešu konfliktu nepieļaušana valsts amatpersonu darbībā ir korupcijas novēršana.

Pie korupcijas apkarošanas pieskaitāma valsts amatpersonu saukšana pie administratīvās atbildības un sodīšana par pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā (piem., par valsts amatpersonas amata savienošanas, ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu, par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā), kā arī cīņa ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība (piem., kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana). Cīņa ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem ietver operatīvo darbību, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu.

 

J: Kāda ir kriminālatbildība par kukuļņemšanu?

 

A: Atbildība par kukuļņemšanu ir noteikta Krimināllikuma 320.pantā „Kukuļņemšana”:

(1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par atbildību par citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā var izlasīt Krimināllikuma XXIV nodaļā.

 

J: Kā jārīkojas amatpersonai, ja tiek piedāvāts kukulis?

 

A: Situācijas un apstākļi, kuros amatpersonai var tikt piedāvāts kukulis, var būt ļoti dažādas. Piedāvājam vispārīgus ieteikumus, kurus ņemot vērā, jūs nodrošināsiet, ka rīkosieties adekvāti un likuma ietvaros:

1) Ja jums tiek piedāvāts kukulis, pēc iespējas ātrāk ziņojiet KNAB. Ir jāziņo KNAB arī tad, kad rodas aizdomas, ka var tikt piedāvāts kukulis (piemēram, amatpersonai tiek doti mājieni vai piedāvāts satikties ārpus darba laika). Sazinoties ar KNAB, amatpersonai tiks dotas instrukcijas, saskaņā ar kurām tai būs jārīkojas;

2) Ja jums nav iespējas operatīvi ziņot KNAB, atcerieties, ka nedrīkst ne pieņemt, ne arī piekrist pieņemt kukuli. Cilvēkam, kurš piedāvā kukuli, skaidri un kategoriski jāatsaka. Krimināllikums paredz atbildību "par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai";

3) Nekavējoties jāsazinās ar priekšniecību vai citām jūsu iestādē strādājošām amatpersonām, lai informētu par kukuļa piedāvāšanas faktu. Informējot citas personas, Jūs izvairīsieties no turpmākiem pārpratumiem.

Būtu ieteicams, ka institūcijā, kurā jūs strādājat, tiktu īstenoti preventīvie pretkorupcijas pasākumi, kuri attiecas uz darba vides organizēšanu: darba kabinetos atrastos vismaz divi darbinieki (šādā veidā nodrošinot „četru acu principu”), tiktu ierīkotas caurspīdīgas starpsienas, noteikta speciāla kārtība, kā jārīkojas, kad tiek piedāvāts kukulis.

 

J: Vai masu mediji veicina korupcijas novēršanu Latvijā?

 

A: Viens no korupciju izraisošiem faktoriem ir atklātības trūkums. Masu mediji sniedz informāciju par amatpersonu darbību un aktualizē korupcijas problēmu kopumā. Veicinot atklātību, masu mediji sekmē korupcijas novēršanu valstī. Diemžēl masu mediju darbam mēdz būt ēnas puse. Dažkārt mediji mēdz meklēt sensacionalitāti, pārspīlējot korupcijas izplatību un tādā veidā var veidot neobjektīvu priekšstatu par situāciju ar korupciju Latvijā.

 

J: Vēlētos uzzināt, kādas ir KNAB prognozes attiecībā uz gaidāmajām tendencēm korupcijas jomā. Kādi sektori (valsts un pašvaldību iestādēs) ir apdraudētākie, un kura tieši ir tā riska grupa, kur iespējamas vislielākās nelikumības?

 

A: Noziedzības tendenču prognozēšana korupcijas jomā ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem noziedzības prognozēšanā. Ar kukuļošanu saistītie noziegumi ir latenti (slēpti): izņemot kukuļa izspiešanas gadījumus, abas puses – gan kukuļa devējs, gan kukuļa ņēmējs gūst labumu un ir ieinteresēti, lai noziedzīgs nodarījums nebūtu atklāts. Turklāt, visbiežāk liecinieku šādām darbībām nav. Aplūkojot reģistrēto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu statistiku kopš 1994. gada (KL panti 317. – 323. un 325. – 330.), ir redzams to skaita pieaugums līdz 1996. gadam, neliels kritums un stabilizācija no 1999. līdz 2002. gadam un samērā straujš kāpums sākot ar 2003. gadu. (Sīkāk par koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā skat. KNAB sagatavotos statistikas pārskatus) Tiesībaizsardzības iestāžu aktīvas darbības rezultātā pēdējo piecu gadu laikā pastāv samērā noturīga tendence – pieaug reģistrēto kukuļa piesavināšanās, starpniecības kukuļošanā un kukuļdošanas gadījumu skaits. Reģistrēto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu līmeni var ietekmēt sabiedriski politiskas norises. Piemēram, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, var prognozēt, ka KNAB saņems vairāk informācijas par iespējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā tādēļ, ka politisko partiju pārstāvji tādā veidā mēģinās mazināt savu politisko konkurentu autoritāti vēlētāju priekšā. Korupcijai vairāk pakļauto jomu vidū var minēt valsts un pašvaldību īpašumu iznomāšanu un atsavināšanu; iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām; dažādu atļauju un licenču izsniegšanu (piem., būvniecības jomā). Sabiedriskās domas aptaujās kā jomas, kurās koruptīvie darījumi notiek visbiežāk, tiek minētas nekustamā īpašuma lietu kārtošana, ceļu policija, muita, medicīnisko pakalpojumu sfēra.