Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Biežāk uzdotie jautājumi

Par KNAB

28. Oktobris, 2010.

Atbildes uz jautājumiem par KNAB funkcijām, KNAB darbību regulējošajiem likumiem, līdzīgām iestādēm ārvalstīs, darba iespējām KNAB

J: Ar ko īsti nodarbojas KNAB un vai tā rīcība vienmēr ir pamatota un tiek veikta likumā noteiktajā kārtībā?

 

A: KNAB galvenie darbības virzieni saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu ir:

  • atklāt un novērst Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar korupciju;
  • veikt pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās, kas saistītas ar korupciju un partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī virzīt tās kriminālvajāšanai;
  • kontrolēt valsts amatpersonu darbību un tām noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu;
  • uzraudzīt un kontrolēt politisko organizāciju finansēšanas noteikumu ievērošanu, kā arī pirms vēlēšanām kontrolēt aģitācijas ierobežojumu ievērošanu atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei;
  • izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;
  • izglītot sabiedrību tiesību un ētikas jomā par korupcijas novēršanas jautājumiem, kā arī partiju finansēšanas jomā.
     

Sīkāk ar KNAB uzdevumiem un darbības rezultātiem var iepazīties sadaļā Darbības pārskati.

KNAB kā valsts institūcijai ir tiesības veikt tikai tās darbības, kas uzliktas par pienākumu saskaņā ar likumu, tādēļ KNAB rīkojas tikai likumā noteiktajā kārtībā. KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un pilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas. Savā darbībā KNAB rīkojas saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Kriminālprocesa likumu un citiem likumiem.

 

J: Kam ir pakļauts KNAB?

 

A: Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.pantu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

 

J: Cik ilgā laikā no iesnieguma saņemšanas KNAB uzsāk pārbaudi, vai tā notiek vienmēr?

 

A: Saņemot iesniegumu, KNAB izvērtē, vai konkrētais jautājums ir KNAB kompetencē. Ja iesniegums nav KNAB kompetencē, tas tiek pārsūtīts attiecīgajai valsts iestādei. Iesniegumi, kuri ir KNAB kompetencē, tiek nodoti attiecīgajai KNAB nodaļai un nekavējoties tiek uzsākta informācijas pārbaude. Pamatojoties uz informācijas pārbaudes rezultātiem, KNAB var pieņemt lēmumu uzsākt kriminālprocesu (saskaņā ar Kriminālprocesa likumu), ierosināt administratīvo lietu (saskaņā ar Administratīvā procesa likumu) vai pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu/ pārbaudi. Atbilstoši Iesniegumu likumam, ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas iesniedzējam KNAB dod atbildi par tā izskatīšanas rezultātiem. Taču gadījumos, kad pārbaude ir saistīta ar papildu dokumentu pieprasījumu, tiek nosūtīta starpatbilde un iesniedzējs par pārbaudes rezultātiem tiek informēts pēc tās pabeigšanas.

 

J: Vai citās valstīs arī ir KNAB? Vai viņu darbība būtiski neatšķiras no Latvijas pretkorupcijas iestādes?

 

A: Specializētas pretkorupcijas iestādes ir arī citās pasaules valstīs. Dažu valstu pretkorupcijas iestādes veicamo funkciju ziņā ir līdzīgas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un nodarbojas ar korupcijas apkarošanu, korupcijas novēršanu, kā arī sabiedrības un amatpersonu izglītošanu, lai kompleksi cīnītos ar korupciju. Šāda veida iestādes ir Lietuvā, Polijā, Honkongā (Ķīna), Jaunajā Dienvidu Velsā (Austrālijā), Argentīnā, Indonēzijā un citās valstīs. Iestādes ar līdzīgām funkcijām ir Francijā, Austrijā, Vācijā, Slovākijā, Slovēnijā. Interneta saites uz vairāku valstu pretkorupcijas iestāžu un organizāciju mājas lapām ir atrodamas sadaļā "Saites". ANO pretkorupcijas konvencijas 6.pants paredz, ka katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tiek izveidota organizācija vai organizācijas, kura novērš korupciju, bet šīs konvencijas 36. pantā teikts, ka katrai dalībvalstij saskaņā ar tās tiesību sistēmas pamatprincipiem jānodrošina specializētu korupcijas apkarošanas tiesību aizsardzības organizāciju vai organizācijas, vai personu esamība.

 

J: Kā KNAB izvēlas savus darbiniekus? Kā var kļūt par KNAB darbinieku?

 

A: Ņemot vērā KNAB darba specifiku, īpaši korupcijas apkarošanas jomā, atklātus konkursus rīko atsevišķos gadījumos. Ja tiek rīkots konkurss, informācija par to tiek publicēta laikrakstos, kā arī KNAB mājaslapā internetā sadaļā „Vakances”, kura tiek izveidota uz konkursa rīkošanas laiku. Ja Jūs vēlaties kļūt par KNAB darbinieku, bet uz Jūs interesējošo amatu konkurss pašlaik nav izsludināts, varat sūtīt savu CV un motivācijas vēstuli KNAB priekšniekam vai Administratīvajai nodaļai, kas izskatīs Jūsu pieteikumu vakantu amatu gadījumā. Lai kļūtu par KNAB darbinieku, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešo daļu, personai jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai (likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pants). Galvenie pretendentu atlases kritēriji ir atbilstoša izglītība, darba pieredze tiesībsargājošās vai valsts pārvaldes iestādēs.