Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

"E" modelis

"Lielā E" modelis ētiski kompetentu lēmumu pieņemšanai

 

"Lielais E" - (E, protams, nozīmē 'ētika') ir ētisku lēmumu pieņemšanas modelis, kas ietver piecus publiskās pārvaldes ētikas principus un trīs ētiskus standartus. Šis modelis palīdzēs valsts amatpersonai pieņemt saprātīgu un sevi attaisnojošu lēmumu. Modeļa izmantošanas metode paredz, ka, saskaroties ar ētiski problemātisku situāciju, ir nepieciešams: /lielais_e.jpg - 94.66 KB

  • identificēt faktus, kas attiecas uz konkrētu gadījumu, nošķirot to, kas ir zināms no tā, kas nav zināms, kā arī no pieņēmumiem, kuri tiek izdarīti;
  • pārbaudīt, vai izvēlētā rīcība atbilst visiem uz "Lielā E" norādītiem principiem un ētikas standartiem.

Ja valsts amatpersonas rīcība atbilst visiem ētikas principiem un normām (likumība, cieņa pret cilvēkiem, godprātība, uzcītība un efektivitāte), šajā gadījumā rīcība no ētikas viedokļa ir attaisnojama. Papildus ir jāizvērtē pieņemamais lēmums plašākā kontekstā, tā atbilstība sabiedrības interesēm. To var izdarīt, piemēram, atbildot uz jautājumu: "Vai izvēlētā rīcība būtu saprotama un pieņemama, skaidrojot to plašākai publikai televīzijā?" Turklāt, "Lielā E" modelis paredz, ka pieņemtajam lēmumam ir jāsaskan ar personīgi pieņemtajiem ētikas standartiem.

 

"Lielā E" ētikas principu un standartu skaidrojums

 

Likumība

 

Praktiski tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir nepieciešams, piemēram:

  • ievērot likumus
  • atbilstoši un objektīvi izmantot piešķirtās pilnvaras
  • izpildīt norādījumus un rīkojumus, kas nav pretrunā ar likumu
  • cienīt augstākās amatpersonas un to tiesības uz deleģētās varas īstenošanu
  • cienīt parlamentu, un
  • ievērot valdības deklarētos mērķus un atbalstīt tās izvirzīto uzdevumu izpildi.

 

Cieņa pret cilvēkiem

 

Praktiski tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir nepieciešams, piemēram:

  • izturēties pret sabiedrības pārstāvjiem un citām valsts amatpersonām godīgi un taisnīgi
  • atzīt, ka arī citām valsts amatpersonām ir tiesības, pienākumi un saistības
  • izvairīties no aizbildnieciskas attieksmes un favorītisma nodarbinātības sakarā
  • censties nodrošināt klientiem un apmeklētājiem kvalitatīvus pakalpojumus un informētību par viņu tiesībām
  • nepieļaut seksuālu un cita veida uzmākšanos darba vietā, un
  • pildīt darba pienākumus un sniegt publiskos pakalpojumus laicīgi, saskaņā ar noteiktajiem termiņiem.

 

Godprātība

 

Praksē šis princips prasa, lai valsts amatpersonas un publiskās pārvaldes iestādes vismaz uzturētu sabiedrības uzticību. To var panākt, piemēram, nodrošinot, ka oficiālā informācija, vara un resursi tiek izmantoti tikai paredzētajos nolūkos un ka valsts amatpersonām un institūcijām jāveicina tādu noziedzīgo nodarījumu atklāšana kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, tirgošanās ar ietekmi un cita veida noziegumi, ziņojot un sadarbojoties ar attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm.

 

Uzcītība un čaklums

 

Praktiski tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir nepieciešams, piemēram:

  • veikt amata pienākumus un funkciju izpildi kompetenti, ar rūpību un atbildību
  • censties sasniegt augstus publiskās pārvaldes iestāžu un publisko pakalpojumu vadības standartus
  • iespēju robežās darīt visu, lai nodrošinātu klientiem augstu pakalpojumu kvalitāti
  • ievērot darba aizsardzības un darba drošības noteikumus un
  • nodrošināt atskaitīšanās sistēmas darbību, kā arī taisnīguma principa ievērošanu lēmumu pieņemšanas procesā.

 

Ekonomija un efektivitāte

 

Praktiski tas nozīmē, ka valsts amatpersonām ir nepieciešams nodrošināt, piemēram, ka:

  • visa veida "taustāmie" vai " izmērāmie" resursi, par kuriem amatpersonas ir atbildīgas (piemēram, darbinieki, materiālie un finansiālie resursi, informācija un intelektuālais īpašums)
  • un "netaustāmie" resursi (tādi kā sabiedrības uzticība iestādei, tās reputācija, morālais klimats un kompetence)

netiek izšķērdēti vai izsaimniekoti, bet tiek izmantoti lietderīgi, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar likumiem un politikas plānošanas dokumentiem.

 

Instrukcijas un ētikas kodeksi

 

Viena no valsts amatpersonām izvirzītajām prasībām, pildot amata pienākumus, ir ievērot iestādes iekšējos normatīvos aktus un ētikas kodeksā ietvertos principus un uzvedības normas. Ja valsts amatpersonas strādā profesijā, jomā vai nozarē, kurās ir apstiprināti ētikas kodeksi, tām ir jāievēro attiecīgie profesionālie ētikas (uzvedības) kodeksi.

 

Sabiedrībā pieņemtie standarti un personīgās vērtības

 

No valsts amatpersonām tiek arī gaidīts, ka tās ņems vērā un respektēs:

  • vispārīgās sabiedrībā pieņemtās vērtības un normas, kā arī
  • savas personīgās vērtības un principus

arī situācijās, kad tie, šķietami vai reāli, ir pretrunā ar darba pienākumiem vai veicamajiem uzdevumiem.

 

Organizācijas kultūra

 

No valsts amatpersonām tiek gaidīts, ka tās savā darbībā apzināsies un izvērtēs "organizācijas kultūras" nozīmi un noderīgumu: iestādē pieņemtos neformālos noteikumus, praksi, vērtības un reālās uzvedības normas - īpaši tad, kad tās, šķietami vai īstenībā, atšķiras no iestādes oficiāli noteiktajiem uzvedības standartiem, iestādes darbības mērķiem un misijas un citiem iestādei saistošiem dokumentiem.