Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB ierosina lemt par autonomas iestādes statusa noteikšanu

6. Marts, 2008.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2008.gada 6.martā iesniedzis izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumu projektu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot birojam kā specializētajai pretkorupcijas institūcijai autonomas valsts iestādes statusu.

Specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarības nodrošināšana ir viens no stūrakmeņiem efektīvai cīņai ar korupciju, ko nosaka arī ANO Pretkorupcijas konvencija, kurai Latvija ir pievienojusies 2006.gada februārī. Konvencija paredz, ka katrai tās dalībvalstij ir jāpiešķir nepieciešamā neatkarība pretkorupcijas iestādei, lai tā spētu pildīt savus pienākumus rezultatīvi un brīvi no nepienācīgas ietekmēšanas.

Ņemot vērā to, ka biroja kompetencē ir dažādu ar korupciju saistītu aspektu atklāšana un izmeklēšana un ka tā darbības specifika ir tieši saistīta ar valsts amatpersonu darbības un politisko partiju finansēšanas kontroli, jāatzīst, ka patlaban likumā birojam noteiktais Ministru kabineta padotības modelis rada savstarpējo KNAB un tā darbību pārraugošo valsts amatpersonu interešu potenciālo sadursmi, kas var radīt iemeslus institūcijas neatkarības apšaubīšanai.

Autonomas valsts iestādes statusu birojam nepieciešams paredzēt, lai tas pilnīgi neatkarīgi pildītu savas likumā noteiktās funkcijas. Biroja kriminālprocesuālo un operatīvo darbību likumības uzraudzību joprojām veiks Ģenerālprokuratūra un tā izdotos administratīvos aktus tāpat varēs pārsūdzēt tiesā. Birojs – tāpat arī kā līdz šim noteikts – reizi pusgadā Ministru kabinetam un Saeimai sniegs ziņojumu par darbības rezultātiem un budžeta izpildi.

Nosakot birojam autonomas iestādes statusu, vienlaikus tiktu paredzēta tādi KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība, kas maksimāli samazinātu iespējas traucēt biroja darbu, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp neatkarību un atbildību. Likumprojekts paredz, ka KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš neatbilst likumā minētajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai arī pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Šo iemeslu izvērtēšanai, Ministru prezidents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likumprojekts paredz stiprināt biroja padomes lomu, kurai vairākos jautājumos būs lēmējinstitūcijas tiesības, tādējādi nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un nepieļaujot biroja vadības koncentrāciju tikai priekšnieka rokās. Paredzēts, ka šīs padomes sastāvā darbosies biroja priekšnieks, viņa vietnieki un četri centrālā aparāta nodaļu vadītāji.

Pašreiz likums nosaka, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un pārraudzība nozīmē Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Līdz ar to, Ministru prezidentam kā augstākai iestādei ir iespējas ietekmēt KNAB darbību, kas var radīt KNAB neatkarības apdraudējumu.