Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB priekšnieks par Ministru prezidenta rīkojumu, atceļot KNAB priekšnieka rīkojumu par J.Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata

7. Janvāris, 2014.

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks ir saņēmis Ministru prezidenta rīkojumu par viņa lēmuma atcelšanu, taču joprojām uzskata, ka šī lēmuma tiesiskuma pārbaude bija  piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma  pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē, tāpēc viņš rūpīgi  iepazīsies ar Ministru prezidenta argumentāciju un lems par  savu tālāko  rīcību.

Judikatūra jautājumā par to, kuras tiesas kompetencē ir KNAB amatpersonu atbrīvošanas no amata tiesiskuma pārbaude ilgstoši nebija izveidojusies un  arī tiesu nostāja šajā jautājumā bija atšķirīga, un tikai vakar (06.01.2014.) KNAB tika  saņemts AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums KNAB bijušā izmeklētāja lietā, kurā secināts, ka šādu lietu izskatīšana tomēr ir piekritīga  vispārējās jurisdikcijas tiesām.

J.Streļčenoks uzsver, ka tas, ka pārsūdzības kārtība bija norādīta kā līdz  šim analoģiskos KNAB lēmumos, nepadara pašu lēmumu pēc  būtības par  prettiesisku, kā arī nemaina lietas faktiskos apstākļus par J.Strīķes  ilglaicīgo prettiesisko rīcību un nepadara šo rīcību par nebijušu.  Arī  jautājums par arodbiedrības pieaicināšanu J.Strīķes atbrīvošanas gadījumā ir  diskutabls, jo kā norāda pats Ministru prezidents KNAB amatpersonas ir  piederīgas valsts dienestam un darba tiesiskajām attiecībām pakļautas tikai  formāli. J.Streļčenoks joprojām uzskata, ka J.Strīķes pieļauto pārkāpumu  apmērs, neatkarīgi no tā vai arodbiedrība piekristu viņas atbrīvošanai vai  nē, ir pietiekams, lai viņu atbrīvotu no ieņemamā amata. Valsts un  sabiedrības interesēs ir, lai valsts amatpersonas, pildot amata pienākumus  valsts dienestā par valsts maksāto atlīdzību, godprātīgi un atbilstoši  likumam pildītu savus amata pienākumus.

J.Streļčenoks vēlas detalizēti iepazīties ar Ministru prezidenta  argumentāciju, bet joprojām uztur spēkā savu viedokli par to, ka šā darba  strīda risināšanai bija jānotiek tiesā. Tiesa jebkurā gadījumā  būtu  vērtējusi uzteikuma pamatotību, noskaidrojot, vai darbinieka rīcība ir  bijusi pretēja darba devēja interesēm un vai darbinieka pārkāpumu apjoms un  tā radītās sekas, ir bijis pietiekams pamata šī darbinieka atbrīvošanai no  ieņemamā amata,  kā arī  tiesa būtu vērtējusi darba uzteikuma kārtību. Jāpiemin,  ka darba strīdu judikatūrā tiesas ir secinājušas, ka uzteikuma kārtības  neievērošana pati par sevi nevar būt par pamatu izteikuma atzīšanai par  prettiesisku.

Šim darba strīdam būtu bijis jābūt izšķirtam, ievērojot sacīkstes principu, taču šobrīd J.Streļčenoka kā neatkarīgas iestādes vadītājam Ministru prezidents šīs tiesības ir atņēmis.

J.Streļčenoks uzskata, ka acīmredzami tik īsā laikā Ministru prezidents nav pilnvērtīgi iepazinies ar viņam šodien nosūtītajiem dokumentiem un pieņēmis sasteigtu lēmumu, nevis vērtējis minēto jautājumu pēc būtības, tai skaitā, izvērtējot, vai šī lēmuma atcelšana vispār bija viņa kompetencē.

Papildus paskaidrojam, ka J.Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas process organizēts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta novērtēšana un tas bija tikai viens no aspektiem, pamatojoties uz kuriem J.Strīķe tika atbrīvota no ieņemamā amata.