Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB sagatavojis 2009.gada darbības publisko pārskatu

15. Jūlijs, 2010.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sagatavojis un plašākas sabiedrības vērtējumam nodevis publisko pārskatu par darbības rezultātiem 2009.gadā.

2009.gads bijis nozīmīgs ar jauna pretkorupcijas politikas īstenošanas perioda sākumu, jaunām biroja funkcijām un intensīvu darbu priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē, kā arī izmeklējis vairākas sarežģītas un nozīmīgas krimināllietas, kuru ietvaros atklāti sistemātiski koruptīvi noziedzīgie nodarījumi.

Vērtējot KNAB kā pretkorupcijas iestādes darbības vidi, secināts, ka dažādi sociālekonomiski procesi 2009.gadā veicināja pārmaiņas korupciju risku izpausmes formās: aizvien vairāk saasinājās korupcijas draudi publisko iepirkumu procedūrās, palielinājās publisko līdzekļu izkrāpšanas un izsaimniekošanas risks, veicot fiktīvus darījumus, augsts bija dienesta resursu izmantošanas risks privātām vajadzībām, kā arī pieauga korupcijas riski personāla politikā un rīcībā ar Eiropas Savienības finansējumu. Augsti korupcijas riski pērn saglabājās tiesībsargājošajās, kā arī kontroli un uzraudzību veicošajās institūcijās, jo iedzīvotāju maksātspēja un valsts amatpersonu ienākumi ir ievērojami samazinājušies, savukārt administratīvie sodi saglabājušies iepriekšējo gadu līmenī, tādēļ iespējamība pieņemt neoficiālu maksājumu par administratīva pārkāpuma nekonstatēšanu vērtējama kā augsta.

Pretkorupcijas politikas attīstība

2009.gadā ir sācies jauns korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas īstenošanas periods. Pērn Ministru kabinets apstiprināja biroja sagatavotos pretkorupcijas plānošanas attīstības dokumentus – pamatnostādnes un programmu nākamajiem pieciem gadiem, nosakot rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, lai panāktu valsts amatpersonu efektīvu un tiesisku darbību sabiedrības interesēs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā 2009.-2013.gadam kopumā ir noteikti 70 dažādi uzdevumi, no kuriem 14 paredzēti kā pastāvīgie uzdevumi. Līdztekus pastāvīgi veicamajiem uzdevumiem Birojs un citas institūcijas 2009.gadā īstenoja 15 programmas uzdevumus. Izvērtējot programmas īstenošanu, Birojs kā koordinējošā iestāde secina, ka jau pirmajā jaunās programmas darbības gada laikā lielākā daļa institūciju ir aktualizējušas iekšējos pretkorupcijas pasākumu plānus un iestādēs tiek pievērsta lielāka uzmanība iekšējās kontroles pasākumu pilnveidošanai un potenciālo korupcijas risku identificēšanai. Pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmas, arvien biežāk institūcijas izmanto biroja piedāvātos materiālus un informāciju, arvien vairāk savus darbiniekus iesaista apmācībās, tādējādi iekšējās kontroles stiprināšanas pasākumi kļuvuši daudzveidīgāki.

Tiesiskā regulējuma pilnveidošana

Lai novērstu korupciju veicinošas normas, 2009.gadā birojs sniedzis atzinumus par 90 normatīvajos aktos konstatētajiem korupcijas riskiem un izstrādājis 20 jaunus projektus. Nozīmīgākie no tiem ir saistīti ar ziņotāju aizsardzības sistēmas iedibināšanu valsts un pašvaldību iestādēs un ar lobēšanas atklātības ieviešanu attiecībā uz normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšanas un pieņemšanas procesu.

Ziņotāju aizsardzības sistēmas izveidošanas mērķis ir veicināt amatpersonu aktivitāti informēt par tām zināmiem interešu konfliktiem un citiem koruptīviem pārkāpumiem darba vietā, nodrošinot tām tiesisko aizsardzību pret nelabvēlīgu seku rašanos. 2009.gadā birojs izstrādāja grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, paredzot noteikt aizliegumu institūcijas vadītājam izpaust informāciju par to, kurš darbinieks informējis par koruptīvu pārkāpumu, un bez objektīva iemesla radīt šim darbiniekam nelabvēlīgas sekas. Vienlaikus izstrādāti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību iestādes vadītājam par iepriekšminēto aizliegumu neievērošanu.

Nodrošinot valdības apstiprinātās koncepcijas „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā” īstenošanu, pārskata periodā birojs izstrādāja vairākus normatīvo aktu projektus, kas regulē informācijas par lobēšanas aktivitātēm publisko pieejamību. Tāpat birojs pildījis arī Ministru kabineta doto uzdevumu koordinēt ministriju un lielākās daļas padotības iestāžu ētikas kodeksu papildināšanu ar normu, kas informāciju par lobētājiem paredz publicēt iestāžu mājaslapās, tomēr uz to amatpersonu rīcību, uz kurām visvairāk ir vērstas lobēšanas aktivitātes, tas ir – Ministru kabineta locekļu un Saeimas deputātu komunikāciju ar lobētājiem, šobrīd nekāds regulējums nav noteikts. Pārskata periodā Birojs izstrādāja arī Ministru kabineta ētikas kodeksa projektu, kas nodots tālākai virzīšanai Ministru kabinetā.

2009.gada janvārī Ministru kabinets apstiprināja biroja vadītās darba grupas izstrādāto Politisko partiju finansēšanas koncepciju, atbalstot valsts finansējuma piešķiršanu partijām priekšvēlēšanu aģitācijai un ikdienas izdevumiem, kā arī vairāku būtisku problēmu risināšanu, kas saistītas ar priekšvēlēšanu aģitāciju un partiju finansēšanu.

Priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole

2009.gads bijis nozīmīgs ar biroja intensīvo darbu priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa īstenošanā un sabiedrības informēšanā par jauno aģitācijas kārtību saistībā ar 2009.gada 6.jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kā arī pēc tām nodrošinot vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes attiecībā uz 44 politiskajām partijām. Pirmo reizi pēc likuma grozījumiem birojam tas bija jāpaveic sešu mēnešu laikā pēc to iesniegšanas. Pērn notikušās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas bija pirmās vēlēšanas, kad birojam, konstatējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumus, bija ar likumu piešķirtas tiesības apturēt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju. Nozīmīgākais jauninājums 2009.gada priekšvēlēšanu kampaņā – normatīvajos aktos tika definētas ar partijām nesaistītās personas (t.s. trešās personas), noteiktas to tiesības un pienākumi, kā arī KNAB kompetence kontrolēt tām noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu. Otrs būtisks jaunums bija vienlīdzības principa ieviešana attiecībā uz partiju iespējām iegūt reklāmas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Raidorganizācijām un preses izdevumiem ir pienākums pie vienādiem nosacījumiem piemērot vienādus izcenojumus visām personām, turklāt līgumus ar partijām un t.s. trešajām personām jāslēdz bez starpnieku pakalpojumiem un informācija par aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumiem ir jāpublisko pirms priekšvēlēšanu perioda.

Partiju iesniegto deklarāciju pārbaužu rezultāti liecina, ka būtiski priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegumi netika konstatēti, vairākos gadījumos ar partijām nesaistīto personu apmaksātās priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas tika pieskatītas attiecīgo politisko partiju vēlēšanu kampaņu izdevumiem. Saskaņā ar partiju deklarācijās sniegto informāciju 2009.gada Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu aģitācijai politiskās partijas tērējušas 3 832 735 latus. Uz 25% no šī apjoma priekšvēlēšanu tēriņu limits netiek attiecināts, tādējādi nenodrošinot galveno Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķi – ierobežot politisko partiju atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai.

Ņemot vērā lielo ziedotāju aktivitāti pirms vēlēšanām, 2009.gadā birojs veica 801 ziņojuma pārbaudi par partiju saņemtajiem ziedojumiem (par 73% vairāk nekā 2008.gadā). Kopumā pārskata periodā partijas saņēmušas ziedojumos vairāk nekā 2,77 miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk nekā sešos iepriekšējos gados.

Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem 2009.gadā birojs sastādīja 48 administratīvā pārkāpuma protokolus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2008.gadā, un pieņēma 22 lēmumus par saukšanu pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodus kopumā 3 530 latu apmērā, bet 24 gadījumos izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietu maznozīmīguma dēļ. Tika pieņemti 8 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu atmaksāšanu 37 903 latu apmērā.

Korupcijas apkarošana

2009.gadā birojs izmeklējis ne tikai atsevišķus situatīvus korupcijas gadījumus, bet uzsācis vai pabeidzis pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesos, kuros iegūti pierādījumi par ilgā laika posmā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas liecina par valsts amatpersonu ilgstoši veidotām, rūpīgi plānotām un pārdomātām koruptīvu noziedzīgu nodarījumu shēmām.

Pārskata periodā uzsākti 27 kriminālprocesi Vairāku krimināllietu ietvaros konstatētas un izmeklētas daudzas noziedzīgo nodarījumu epizodes, jo koruptīvo noziegumu izdarīšanā nereti bija iesaistītas vairākas personas un prettiesiskas darbības tika veiktas sistemātiski. To apliecina arī tas, ka 2009.gadā kriminālvajāšanai nosūtītas 16 krimināllietas pret 65 personām, kuru ietvaros kopumā fiksētas 198 noziedzīgu nodarījumu epizodes un 76 izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Pieņemti 14 lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu un 36 lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Starp krimināllietām, kuras Birojs 2009.gadā pabeidza izmeklēt un nosūtīja prokuratūrai ar lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu, vērojamas vairākas sarežģītas un nozīmīgas lietas, kuru ietvaros atklāti sistemātiski koruptīvi noziedzīgie nodarījumi:

  • krimināllieta par Rīgas pašvaldības amatpersonas sistemātisku kukuļņemšanu par prettiesisku darbību izdarīšanu, lai pašvaldības iepirkumu procedūrā nodrošinātu uzvaru vēlamajam komersantam (sešas aizdomās turētās personas);
  • krimināllieta par Zāļu valsts aģentūras amatpersonas rīcību, sistemātiski pieņemot kukuļus vairāk nekā 17 tūkstošus latu apmērā septiņu gadu laikā, kuri tika pārskaitīti uz valsts amatpersonas radinieka kontu un tika slēpti kā darba alga (trīs aizdomās turētās personas);
  • krimināllieta par Ludzas pašvaldības amatpersonas sistemātisku tai uzticēto līdzekļu piesavināšanos un naudas līdzekļu legalizēšanu; kopumā ierosināts saukt pie kriminālatbildības divas personas;
  • krimināllieta par sistemātiskām koruptīvām darbībām transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā (31 aizdomās turētā persona, to vainu pierādot kopumā 120 noziedzīgu nodarījumu epizodēs).

Kopumā septiņos Biroja darbības gados tiesām nodotas 119 krimināllietas pret 250 personām. Dažādās tiesas instancēs jau ir izskatītas 97 krimināllietas, kurās Birojs veicis pirmstiesas izmeklēšanu. Līdz 2010.gada 1.janvārim likumīgā spēkā bija stājušies 80 spriedumi kopumā par 122 personām. Biroja izmeklētajās krimināllietās tiek pārliecinoši pierādīti kukuļošanas noziegumi, savukārt atsevišķos gadījumos personas tiek attaisnotas saistībā ar apsūdzībām dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonas bezdarbībā.

Korupcijas novēršana

Kontrolējot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto ierobežojumu ievērošanu valsts amatpersonu darbībā, Birojs 2009.gadā uzsāka lietvedību 205 administratīvo pārkāpumu lietās, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr ir samazinājies administratīvi sodīto personu skaits, jo atklāts vairāk maznozīmīgu pārkāpumu, piemēram, amatu savienošanas kārtības neievērošana. Pie administratīvās atbildības sauktas 67 valsts amatpersonas, piemērojot naudas sodu kopumā 4 370 latu apmērā, 92 amatpersonām izteikts mutvārdu aizrādījums. Birojs 36 valsts amatpersonām ir lūdzis atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus par kopējo summu 95 900 latiem, kas ir bijis piecas reizes vairāk nekā 2008.gadā un ir vislielākais Biroja darbības laikā.

Pamatojoties uz konstatētajiem pārkāpumiem valsts amatpersonu rīcībā ar valsts vai pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Birojs 25 gadījumos nosūtīja informāciju Ģenerālprokuratūrai par valsts amatpersonu, iespējams, prettiesiskām darbībām un normatīvo aktu pārkāpumiem. Aptuveni 165 gadījumos Birojs informāciju par pārkāpumiem nosūtīja valsts un pašvaldību institūcijām. Pēc Biroja lūguma 16 gadījumos tika lauzti vai grozīti līgumi un uzlaboti iekšējie normatīvie akti, kā arī pret vairākām valsts amatpersonām pēc Biroja pārbaudēm tika uzsāktas disciplinārlietas, savukārt viena valsts amatpersona tika atbrīvota no amata.

Biroja veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka 27 gadījumos valsts amatpersonu un viņu radinieku ienākumi, iespējams, nav bijuši atbilstoši viņu izdevumiem, tāpēc šie pārbaudes materiāli nosūtīti šo personu ienākumu likumības pārbaudei Valsts ieņēmumu dienestam. Biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka, pamatojoties uz iepriekš veikto auditu rezultātiem, pērn valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumus par papildu nodokļu aprēķināšanu un soda naudas uzlikšanu 5 personām par kopējo summu 1 292 882 latu apmērā, kas ir līdz pat 4 reizēm vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Veicot pārbaudes par valsts amatpersonu rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Birojs 2009.gadā ir izskatījis vairāk kā aptuveni 135 dažādus iesniegumos minētus pārkāpumu faktus, no kuriem vairāk nekā 50% bija saistīti ar prettiesiskām darbībām publisko iepirkumu procedūrās. Biežāk konstatētie pārkāpumi iepirkumu jomā 2009.gadā bija normatīvajos aktos noteikto procedūru neievērošana, mazo iepirkumu izsludināšanas termiņu neievērošana un iepirkumu sadalīšana daļās, lai nevajadzētu piemērot atklāta konkursa procedūru, vienlaicīgi slēdzot līdzīga rakstura līgumus ar vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, papildu vienošanās slēgšana ar uzvarējušo pretendentu pēc iepirkumu procedūras pabeigšanas, kā arī iepirkumu komisijas locekļu radniecība vai darījuma veida attiecības ar pretendentu. Kopumā Birojs vairāk kā 50 reizes ir lūdzis Iepirkumu uzraudzības biroju izvērtēt valsts vai pašvaldības iepirkuma atbilstību normatīvajiem aktiem, savukārt vismaz 10 gadījumos pēc Biroja sniegtās informācijas un Iepirkumu uzraudzības biroja pārbaudēm iepirkumu procedūras tika pārtrauktas.

Starptautiskā sadarbība

2009.gadā Biroja pārstāvji nodrošināja dalību 75 starpvalstu darba grupās un sanāksmēs. Birojs turpināja iepriekšējos gados uzsākto sadarbību ar Eiropas Savienības Kaimiņpolitikas un Stabilizācijas un asociācijas procesa valstīm, daloties savā pieredzē korupcijas novēršanā un apkarošanā, uzņemot Birojā Armēnijas, Gruzijas, Horvātijas, Kirgizstānas, Maķedonijas un Tadžikistānas pārstāvju delegācijas.

Nodrošinot 2008.gada nogalē Eiropas Savienības Padomes pieņemto lēmumu par ES dalībvalstu sadarbības institucionalizēšanu pretkorupcijas jomā, Ministru kabinets 2009.gada 30.jūnijā noteica biroju par Latvijas dalībnieku ES dalībvalstu pretkorupcijas tīklā, kura uzdevums ir veidot un uzturēt kontaktus starp ES dalībvalstu pretkorupcijas iestādēm, kā arī nodrošināt informācijas un pieredzes apmaiņu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.

Izglītošana un komunikācija ar sabiedrību

Lai nostiprinātu valsts amatpersonu un iedzīvotāju zināšanas par pretkorupcijas tiesību aktu prasībām, Birojs 2009.gadā organizēja 47 izglītojošus pasākumus, kopumā aptverot aptuveni 1 500 personu plašu auditoriju. Visvairāk semināru notikuši skaidrojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu prasības un nostiprinot izpratni par valsts amatpersonu profesionālo ētiku, kā arī iestādēs īstenojamiem iekšējās kontroles un pretkorupcijas pasākumiem.

Pārskata periodā Biroja Ziņojumu centrā ir pieņemti 149 apmeklētāji, 1 224 reizes saņemta informācija pa uzticības tālruni 80002070. Biroja lietvedībā saņemti un reģistrēti 9 190 dokumenti, tai skaitā 1 187 privātpersonu iesniegumi, no tiem 206 juridisku personu iesniegumi un 981 fizisku personu iesniegumi par, iespējams, koruptīvu valsts amatpersonu rīcību.

Novērtējot korupcijas izplatību Latvijā 2009.gadā, birojs secina, ka galvenās prettiesiskās rīcības jomas valsts un pašvaldību institūcijās saglabājas nemainīgas: publiskie iepirkumi, uzņēmējdarbības uzraudzība, dažāda veida licenču vai atļauju izsniegšana un tiesībaizsardzības sfēra. Birojā reģistrēto privātpersonu iesniegumu satura analīze liecina, ka 2009.gadā iedzīvotāji biežāk saskārās ar iespējamiem korupcijas gadījumiem pašvaldībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā arī tiesībsargājošajās institūcijās.

Ar KNAB publisko pārskatu par 2009. un iepriekšējiem gadiem var iepazīties pārskatu sadaļā.