Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB sagatavojis 2008.gada darbības publisko pārskatu

29. Jūnijs, 2009.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sagatavojis un plašākas sabiedrības vērtējumam nodevis publisko pārskatu par darbību 2008.gadā.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis pārskata ievadā atzīst, ka saspringtā finanšu situācija provocē jaunas korupcijas izpausmes formas gan uzņēmēju, gan amatpersonu darbībā. KNAB vadītājs uzsver, ka birojam jāspēj pildīt svarīgais uzdevums – mazināt prettiesiskas rīcības ietekmi uz valsts pārvaldi, pašvaldībām un politiskajiem lēmumiem. Resursu mazināšanās noteikti nevar ļaut izvairīties no resursu optimizācijas, tomēr nedrīkst vājināt biroja spējas kompleksi vērsties pret kukuļošanu vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo korupcijas rezultātā valstij nodarītie zaudējumi ir daudz lielāki nekā biroja uzturēšanas izmaksas.

2008.gads bijis nozīmīgs ar biroja atklātajiem liela apmēra pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā un vairākām nozīmīgām krimināllietām.

2008.gadā noslēdzās politisko partiju 2006.gada finansiālās darbības un 9.Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes. Lielākā daļa partiju deklarācijas ir aizpildījušas un iesniegušas atbilstoši likuma prasībām. Pārkāpumi atklāti pārsvarā to partiju deklarācijās, kuras nav pārstāvētas Saeimā vai lielākajās pašvaldībās. Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem Biroja amatpersonas sastādīja 21 administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma 6 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu kopumā 2250 latu apmērā.

2008.gadā tika pieņemti 16 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu atmaksāšanu valsts budžetā 934 884,78 latu apmērā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsnieguma atmaksāšanu valsts budžetā 665 696,78 latu apmērā.
2008.gada 17.jūlijā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas maina līdzšinējo politisko partiju finansēšanas kārtību. Piemēram, ir mainīts politiskajai partijai maksimāli pieļaujamā vienas privātpersonas veiktā ziedojuma apmērs no 10 000 latu gadā līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas 2009.gadā ir 18 000 latu; saīsināts priekšvēlēšanu periods no 270 līdz 120 dienām un sašaurināts to izdevumu pozīciju loks, uz kurām attiecināmi priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.

Korupcijas apkarošanas jomā arvien lielāka uzmanība un darbs tiek veltīts organizētu koruptīvu noziedzīgo shēmu izmeklēšanai, nevis tikai atsevišķu personu veiktu noziegumu atklāšanai. Biroja izmeklētāju profesionalitāte attīstījusies un pilnveidojusies tiktāl, ka vairākās krimināllietās ir bijis iespējams atklāt visas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītās personas – kukuļdevējus, kukuļošanas starpniekus, kukuļņēmējus, kā arī kukuļošanas organizētājus. Pieaug tādu atklāto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuru izdarīšanā ir iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas vai ļoti turīgi uzņēmēji. Vērojama tendence, ka šīs personas izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai novilcinātu krimināllietu izskatīšanas gaitu un izvairītos no kriminālatbildības. Tas ietekmē kriminālprocesa izmeklēšanai patērēto laiku, cilvēku un materiāli tehniskos resursus nepieciešamo pieradījumu savākšanai un nostiprināšanai.

No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 16 kriminālprocesi, lūdzot celt apsūdzību 55 personām, uzsākti 26 kriminālprocesi, no citām iestādēm izmeklēšanai saņemti 6 kriminālprocesu materiāli. 16 kriminālprocesi izbeigti un pieņemti 33 lēmumi atteikt uzsākt kriminālprocesu. Puse no Biroja uzsāktajiem kriminālprocesiem uzsākta, pamatojoties uz Operatīvo izstrāžu nodaļas iesniegtajiem materiāliem.

2008.gadā tiesā pirmajā instancē izskatītas 25 Biroja izmeklētās krimināllietas pret 55 personām. To skaitā 14 krimināllietas saistībā ar kukuļošanu – kopumā pret 36 personām, kuras visas ar pirmās instances tiesas spriedumu atzītas par vainīgām.

Līdz 2008.gada beigām tiesās dažādās instancēs ir izskatītas 89 krimināllietas, kurās Birojs veicis pirmstiesas izmeklēšanu. Kopumā šajās lietās tiesa vērtējusi 164 personu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. No minētajiem tiesu spriedumiem 71 stājies likumīgā spēkā kopumā par 111 personām un 90% gadījumu tiesas vērtējums ir sakritis ar Biroja pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēto par iespējamo izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kriminālprocesuālo darbību veikšana par noziedzīgiem nodarījumiem Rīgas domē un veiktās pārbaudes par interešu konfliktu novēršanu dažādās institūcijās un ar to saistītā publicitāte izraisīja pastiprinātu interesi par Biroja vadītajiem izglītošanas pasākumiem. Uzdevums organizēt sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus ir izpildīts par 18% vairāk nekā plānots. Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ netika īstenotas sociālās reklāmas kampaņas, tādēļ sabiedrības tiesiskās apziņas celšanai tika izmantoti citi mazāk efektīvi un uz šaurāku mērķauditoriju vērsti sabiedrisko attiecību pasākumi – dažādas aktivitātes Biroja mājas lapā, atvērto durvju dienas organizēšana un citi. Netika veikta sabiedriskās domas aptauja, tāpēc par korupcijas izplatības līmeņa noteikšanai tiek izmantoti starptautiskie indeksi un rādītāji. Nevalstiskās organizācijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksa rangā Latvija 180 valstu vidū ierindojās 52.vietā un saņēma 5 punktus no 10 iespējamiem, demonstrējot pozitīvu tendenci korupcijas mazināšanās virzienā. Kopumā desmit gadu laikā, kopš Latvija iekļauta pētījumā, indekss uzlabojies par 1,6 punktiem.

Izvērtējot valsts amatpersonu darbības tiesiskumu gan Rīgā un Rīgas rajonā, gan arī citos Latvijas reģionos, Birojs konstatējis, ka tipiskākie pārkāpumi valsts amatpersonu darbībā ir četrās jomās saistībā ar nelietderīgu un prettiesisku rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu resursiem: publisko iepirkumu veikšanā, īpašumu privatizācijas un atsavināšanas procesā, valstij vai pašvaldībai piederošu nekustamā īpašuma objektu iznomāšanā un valsts un pašvaldību rīcībā ar mantu, ieguldot to kapitālsabiedrībās.

2008.gadā pie administratīvās atbildības sauktas 137 valsts amatpersonas, kopumā piemērojot naudas sodu 10 105 latu apmērā, savukārt 28 valsts amatpersonām saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu izteikts mutvārdu aizrādījums, atzīstot izdarīto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu.

2008.gadā visvairāk administratīvo pārkāpumu konstatēts pašvaldību un to iestāžu amatpersonu darbībā. Pie administratīvās atbildības ir saukti vairāki pašvaldību vadītāji. Raksturīgākais amatpersonu izdarītais pārkāpums – neatļauta amatu savienošana un ienākumu gūšana, neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. Pārbaužu rezultātā konstatēti gadījumi, kad valsts amatpersonas guvušas ienākumus, savienojot ar likumu aizliegtus amatus. Piemēram, vairāki pašvaldību padomju priekšsēdētāji ir ieņēmuši amatus privātās uzņēmējsabiedrībās, kas viņiem saskaņā ar likumu ir bijis aizliegts.

Otrs visbiežāk izdarītais pārkāpums ir amatpersonai noteikto lēmumu pieņemšanas ierobežojumu neievērošana, kad amatpersonas veikušas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības interešu konflikta situācijā, piemēram, piešķirot sev vai saviem radiniekiem prēmijas, piemaksas pie darba algas, naudas balvas, lemjot par pašvaldības nekustamā īpašuma objektu privatizācijas noteikumu un izsoles noteikumu apstiprināšanu, kas skar amatpersonas vai tās radinieku mantiskās un personiskās intereses.

Koordinējot valsts politikas īstenošanu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, Birojs ir apkopojis informāciju par valsts un pašvaldības institūciju iekšējās kontroles ieviešanu, kas atklāj, ka 90% valsts iestāžu ir izstrādāti pretkorupcijas pasākumu plāni un vairāk nekā 80% institūciju ir pieņemti ētikas kodeksi, 6% iestāžu notiek darbs pie pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādes, bet 4% institūciju tas joprojām nav izstrādāts. Līdz ar to labas pārvaldības nodrošināšanai vēl jāvelta daudz pūļu, jo Biroja atklāto pārkāpumu skaits interešu konflikta novēršanas jomā un atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits pārskata periodā nav samazinājies.

2008.gada nogalē noslēdzoties pretkorupcijas politikas dokumentu – valsts stratēģijas un valsts programmas – īstenošanas termiņam, Birojs izstrādāja jaunus korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu un programmas projektus 2009. – 2013.gadam.

Starptautiskās sadarbības jomā būtisks notikums bija Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) III novērtēšanas kārtas ziņojuma par Latviju pieņemšana GRECO plenārsēdē 2008.gada 10.oktobrī, Strasbūrā.

Kopumā GRECO eksperti ir atzinīgi novērtējuši Latvijas tiesisko regulējumu, tomēr ir saņemtas 13 rekomendācijas konstatēto trūkumu novēršanai. Kukuļošanas regulējuma jomā būtiskākās rekomendācijas ir saistītas ar atsevišķu Latvijas Krimināllikuma normu neatbilstību starptautisko konvenciju prasībām. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa rekomendējusi Latvijai līdz 2010.gada aprīlim paplašināt kriminālatbildību par kukuļošanu privātajā sektorā, tai skaitā attiecinot to uz šķīrējtiesnešiem un tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas Krimināllikuma izpratnē.

Politisko partiju finansēšanas kontroles jomā rekomendācijās īpaši uzsvērts, ka jāstiprina Biroja neatkarība, jāapsver iespēja finansēt partijas no valsts budžeta un jāievieš adekvāts sankciju mehānisms par pārkāpumiem partiju finansēšanā.

Ar KNAB publisko pārskatu par 2008. un iepriekšējiem gadiem var iepazīties pārskatu sadaļā.