Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB norāda uz korupcijas riska paaugstināšanos saistībā ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem

5. Novembris, 2008.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) uzskata, ka 27.oktobrī Ministru kabineta komitejā akceptētie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ievērojami paaugstinās korupcijas iespējas iepirkumu jomā Latvijā, kā rezultātā valstij var rasties lieli ekonomiski zaudējumi.

Grozījumos paredzēts atcelt nepieciešamību piemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 latu, bet būvdarbu izmaksas - 200 000 latu. KNAB uzskata, ka šādā situācijā absolūti lielākā daļa valsts un pašvaldību iepirkumu tiks veikti bez pilnvērtīgas kontroles, skaidriem vērtēšanas kritērijiem un dokumentācijas, kā arī izslēdzot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt un apstrīdēt pieņemtos lēmumus.

Finanšu ministrijas iesniegtie un Ministru kabineta komitejā atbalstītie grozījumi paredz, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldības institūcija vēlas iepirkt preces vai pakalpojumus no 1 000 līdz 92 755 latu vērtībā vai veikt būvdarbus līdz 200 000 latu vērtībā, tiek publicēts informatīvs paziņojums par līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā un noteikts piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Ņemot vērā, ka grozījumi neparedz iepirkuma procedūras veikšanu šādos gadījumos, tad institūcijai nav jāveido iepirkuma komisija un pēc būtības iepirkumu var veikt viens darbinieks, kas neatbilst korupcijas risku novēršanas principiem. Iepirkuma veikšanai nav jāsagatavo dokumentācija, nav jānorāda vērtēšanas un izvēles kritēriji, līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un uzraugošajām iestādēm būs neiespējami vērtēt ar iepirkumu organizēšanu saistītās amatpersonu darbības. Turklāt uzņēmējiem netiek paredzētas iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.

Iepirkumu uzraudzības biroja publicētie dati liecina, ka grozījumos paredzēto iepirkuma līgumsummu 2007.gadā pārsniedza tikai aptuveni 2,4 % no visu noslēgto iepirkuma līgumu skaita, līdz ar to var prognozēt, ka, stājoties spēkā jaunajiem grozījumiem, iepirkuma procedūras varētu tikt piemērotas ļoti retos gadījumos, jo visas iegādes varēs veikt, nepiemērojot nekādu regulējumu. Nekontrolēta rīcības brīvība liela apjoma budžeta līdzekļu (pēc 2007.gada datiem līgumu kopsumma sastādīja ap 1 miljardu 477 miljoniem latu) izlietošanā praktiski bez jebkādiem noteikumiem rada nopietnas bažas par to, ka var tikt lobētas atsevišķu komersantu intereses, ierobežojot citu uzņēmēju iespējas piekļūt valsts resursiem.

KNAB veiktās izmeklēšanas liecina, ka valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka kukuļa apmērs ir bijis noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tam, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. KNAB regulāri saņem uzņēmēju un privātpersonu sūdzības par iespējamu valsts amatpersonu koruptīvu rīcību saistībā ar iepirkumu veikšanu.

Arī Iepirkumu uzraudzības biroja izskatītās sūdzības liecina, ka pasūtītāji samērā bieži pārkāpj Publisko iepirkumu likuma noteikumus un nolikumā iekļauj citus pretendentus izslēdzošas prasības vai sadala iepirkumus, lai samazinātu līguma summu un izvairītos no likuma piemērošanas.

KNAB atgādina, ka korupcijas radītās pievienotās vērtības dēļ valsts budžetam var tikt nodarīti ievērojami zaudējumi, jo paaugstinās cenas, nepaaugstinoties pakalpojumu kvalitātei. Korupcija degradē uzņēmējdarbības vidi, izslēdzot vai izkropļojot konkurenci, jo tiesības sniegt pakalpojumus publiskajam sektoram iegūst nevis labākais, izdevīgākais un konkurētspējīgākais, bet tas, kuram ir sakari ar lēmumu pieņēmēju. Tiek apdraudēta publisko lēmumu leģitimitāte, jo tiek pieļauts, ka vieni iegūst neproporcionālu labumu uz citu rēķina.

KNAB vēlas vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz to, ka publiskie iepirkumi ir augsta korupcijas riska joma visā pasaulē, tādēļ kontroles mazināšana var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, nevis kā paredzēts sniegt ietaupījumu.

KNAB norāda, ka Eiropas Savienības direktīva obligāti neprasa noteikt tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. Vienlaikus jāatzīst, ka Rietumeiropas valstis var ieviest augstus iepirkuma sliekšņus, jo šajās valstīs pastāv kvalitatīva institūciju iekšējā kontrole un efektīva lēmumu apstrīdēšanas sistēma.

Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, cenu pieauguma apstāšanos un pat krišanos atsevišķos sektoros, salīdzinoši augsto korupcijas līmeni iepirkumos, nepilnības institūciju iekšējā kontrolē un iespējās saukt pie atbildības amatpersonas par pārkāpumiem iepirkumu veikšanā, KNAB uzskata, ka minimālos līgumcenas sliekšņus var paaugstināt tikai tad, ja ir noteikta kārtība vai vienkāršotas procedūras iepirkumu veikšanai zem noteiktā līgumcenas sliekšņa, iekļaujot prasības nodrošināt atklātību, brīvu konkurenci un iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.