Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks lūdz Ministru prezidenti apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu

16. Februāris, 2015.

Lai gūtu pārliecību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka novērtēšanas procesa atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam, kompetentām institūcijām lūgts sniegt atzinumu par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas tiesiskumu, jo normatīvajos aktos nav paredzēta KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.

Saskaņā ar KNAB rīcībā šobrīd esošo informāciju, KNAB priekšnieka darba izpildi plānots veikt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.494), kas izdoti saskaņā ar Darba likuma 62.panta sesto daļu un Valsts civildienesta likuma 25.panta otro un trešo daļu, lai gan minētās tiesību normas paredz intelektuālā darba novērtēšanas, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un to, ka iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē Ministru kabineta noteiktā kārtībā izveidota komisija. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kas ir speciālais likums attiecībā pret Darba likumu, vispār neparedz KNAB priekšnieka darba novērtēšanu.

Ņemot vērā minēto un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2011.gada 26.augusta spriedumā lietā Nr.A42634207 SKA-327/2011 nolēmumā secināto par speciālā likuma prevalējošo lomu pār vispārējiem valsts pārvaldes darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Ministru prezidenta ierobežoto pilnvaru apjomu, realizējot KNAB pārraudzību, pastāv pamatotas šaubas, vai vispār ir veicama KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana. Apšaubāma ir arī MK noteikumu Nr.494 attiecināmība uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, jo speciālajā KNAB likumā nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt KNAB priekšnieka novērtēšanas kārtību. Tāpēc vērtējams, vai MK noteikumi Nr.494, kas izdoti uz Valsts civildienesta ierēdņu likuma (kura darbība nav attiecināma uz KNAB priekšnieku) deleģējuma pamata ir attiecināmi uz KNAB priekšnieku, it īpaši šo noteikumu 23.punkta otrajā teikumā noteiktais, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja darba izpildes novērtēšanai izveido komisiju piecu locekļu sastāvā.

Apstāklis, ka šādas komisijas izveidi paredz hierarhiski zemāka juridiskā spēka normatīvais akts, kas izdots valsts civildienesta iestāžu ierēdņu, amatpersonu un darbinieku darbības novērtēšanai, bet tās izveidi neparedz KNAB likums, norāda uz to, ka  pastāv pamatotas šaubas par šīs normas atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam - speciālajam likumam, kas regulē KNAB darbību.

Ievērojot minēto KNAB priekšnieks J.Streļčenoks lūdzis Ministru prezidenti apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu.