Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB ierosina jaunus variantus, kā nodrošināt lobēšanas atklātību

4. Oktobris, 2010.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta atbalstīto prasību par informācijas publisku pieejamību saistībā ar lobētājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis koncepcijas projektu un iesniedzis to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Izpildot Ministru kabineta konceptuāli atbalstīto prasību, ka informācijai par lobētājiem ir jābūt publiski pieejamai, vienlaikus iestādēm neuzdodot jaunas funkcijas, KNAB koncepcijas projektā piedāvā divus konceptuāli lemjamus alternatīvus risinājuma variantus.

Problēmas risinājuma variants, ko KNAB rosina atbalstīt, paredz lobēšanas likuma izstrādi. KNAB uzskata, ka, likumā definējot lobēšanu un nosakot tās tiesisko regulējumu, sabiedrībai tiks nodrošinātas iespējas iegūt informāciju par konkrētiem lobētājiem un viņu lobētajiem normatīvo aktu projektiem. Vienlaikus gan iedzīvotājiem, gan amatpersonām būtu skaidrs, kāda komunikācija ir uzskatāma par lobēšanu, nošķirot to no neatļautiem valsts amatpersonas ietekmēšanas veidiem, un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos publiskās varas subjektiem.

Likumā tiktu definēts lobētājs, noteikta robeža lobēšanas legālajām aktivitātēm, un tas varētu būt pirmais solis sabiedrības attieksmes pret lobēšanu uzlabošanā. Nākamais solis varētu būt, izveidot reģistru, ja joprojām pastāvēs nepieciešamība pēc tā. Ņemot vērā to, ka vissvarīgāk būt sabiedrību informēt par tiem lobētājiem, kas veikuši lobēšanas aktivitātes Saeimā, koncepcija iesaka izveidot Saeimas lobētāju reģistru, kurā brīvprātīgi reģistrētos lobētāji, kas grib sevi publiski parādīt kā legālus lobētājus, nošķiroties no tām personām, kuras nelikumīgi tirgojas ar ietekmi, nevis lobē. Lobēšanas likumā būtu jādefinē, kas ir lobēšana un lobētāji, jānorāda izņēmumi, kādos gadījumos saskarsme ar publiskās varas subjektu nav uzskatāma par lobēšanu.
KNAB arī rosina, līdzīgi kā tas ir darīts Eiropas Komisijā, šo terminu aizstāt ar citu, piemēram, „interešu pārstāvība” un „interešu pārstāvji”. Tāpat likumā būtu jānodala trīs lobētāju grupas: konsultants vai profesionāls lobētājs, komersanta lobētājs un biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības lobētājs.

Atsaucoties uz citu valstu pieredzi, KNAB norāda, ka ASV, Kanādā, Lietuvā, Slovākijā, Polijā un citās valstīs lobēšanas process tiek reglamentēts ar īpašu likumu un lobētājiem tiek izvirzītas prasības obligāti reģistrēties un atklāt informāciju par to, kuru personu intereses viņi pārstāv, kādus lēmumus mēģina ietekmēt, kas apmaksā lobēšanas aktivitātes un cik tas maksā.

Otrs KNAB izstrādātās koncepcijas piedāvātais risinājuma variants paredz ieviest pasākumus, kas nodrošinātu ziņu par privātpersonu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par normatīvo aktu izstrādi publisko pieejamību. Galvenokārt, šie pasākumi būtu vērsti divos virzienos: nodrošināt institūciju sēžu protokolos precīzu informāciju par visām personām, kas tajās ir piedalījušies un nodrošināt audio ierakstus visās likumprojektu izstrādes un lēmumu pieņemšanas sēdēs. Tādējādi nevienai valsts pārvaldes iestādei netiktu paplašinātas funkcijas, jo lielākajai daļai institūciju audio ierakstīšana jau ir pieejama un jau tiek īstenota. Vienlaikus sabiedrībai būtu pieejama informācija par lobētāju vai interešu pārstāvju dalību normatīvo aktu izstrādē. Taču, ieviešot tikai šādus informācijas publiskošanas pasākumus, netiktu pilnībā atrisinātas lobēšanas un lobētāju tiesiskā regulējuma nepilnības.

Kā visneatbilstošāko iespējamās problēmas risinājuma variantu, atsaucoties uz ekonomisko situāciju valstī un faktu, ka vienotu lobētāju reģistru pašreiz nav iespējams izveidot, KNAB uzskata piedāvājumu atlikt problēmas risinājumu un aktualizēt tad, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies. Tādējādi nevienai valsts pārvaldes iestādei netiktu noteikts pienākums atklāt informāciju par personām, kas cenšas ietekmēt iestādes lēmumu pieņemšanu, nevienai institūcijai nebūtu jāuzrauga šī pienākuma izpilde, netiktu veidots lobētāju reģistrs. Tāpat arī sabiedrībai joprojām saglabātos negatīva attieksme pret lobēšanu un lobētājiem, kā arī turpinātu nostiprināties aizdomas par augstāko valsts amatpersonu saistību ar atsevišķu jomu lobētājiem, netiktu veicināta sapratne par legālas lobēšanas nošķiršanu no nelegālās tirgošanās ar ietekmi, lobētāju darbību turpinātu apgrūtināt negatīvā sabiedrības attieksme, nenotiktu lobētāju pašregulācija, ieviešot visām iesaistītajām pusēm pieņemamus darbības principus.

Koncepcijā norādīts, ka neviens no koncepcijas variantiem neprasa papildus finanšu līdzekļus un valsts budžetu neietekmē.

Ar pilnu koncepcijas projektu iespējams iepazīties KNAB mājas lapas sadaļā "Koncepcijas".