Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

KNAB priekšnieka J.Streļčenoka paziņojums

22. Augusts, 2013.

KNAB priekšnieks atzinīgi vērtē Ministru prezidenta V.Dombrovska un Latvijas ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera tikšanās laikā pieņemto lēmumu veidot darba grupu detalizētākai KNAB nolikuma izstrādei, lai iestādes kompetences, pienākumi un atbildība tiktu noteikta precīzi un skrupulozi, taču vienlaicīgi vēlas vērst uzmanību, ka arī šobrīd esošais tiesiskais regulējums dod tiesības iestādes vadītājam realizēt kontroli un uzraudzību pār operatīvo darbību un izmeklēšanu, taču protams šīs tiesības ir ierobežotas.

Detalizēta un izvērsta pienākumu sadale operatīvās darbības un izmeklēšanas darba uzraudzības jomā, tai skaitā precīzi atrunāta kārtība un informācijas apjoms, kādā atbildīgās amatpersonas atskaitās iestādes vadītājam par viņu kompetencē esošo darbību veikšanu, tiešām varētu atrisināt virkni domstarpību, kas šobrīd rodas man kā iestādes vadītājam mēģinot nodrošināt iestādes darba pārraudzību no vienas puses un J.Strīķes kā atbildīgās amatpersonas pār operatīvās darbības un izmeklēšanas darbu nevēlēšanos man šo informāciju sniegt.

Izlemjot šos jautājumus, ļoti būtiski tomēr būtu saglabāt tādus uzraudzības instrumentus, kas ļautu iestādes vadītājam pilnvērtīgi un iespējami efektīvi kontrolēt iepriekš minētās darbības, realizējot „četru acu” uzraudzības principu un citus iekšējās kontroles pasākumus, lai novērstu riskus, kas rodas gadījumos, kad ļoti nozīmīga informācija koncentrējas vienas vai dažu personas rokās un lēmumu pieņemšana par rīcību ar šo informāciju un tālāko izmantošanu paliek bez iestādes vadītāja līdzdalības. Protams šie uzraudzības procesi ir jāveido iespējami samērīgi un droši , tai skaitā, no informācijas noplūdes risku viedokļa, un tā lai tie nekādā veidā netraucētu operatīvās darbības veikšanu un izmeklēšanu, bet vienlaicīgi tomēr iestādes vadītājam sniegtu pilnu pārliecību, ka tie notiek atbilstoši likumam  un šīs darbības tiek veiktas objektīvi un neitrāli.

Mani kā iestādes vadītāju joprojām uztrauc tas, ka pastāvīgi plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāk informācija, tai skaitā ierobežotas pieejamības informācija un informācija, kura pat skar izmeklēšanas noslēpumu, kā arī informācija dienesta vajadzībām, kā arī tāda informācija, kas grauj iestādes prestižu un mazina sabiedrības uzticēšanos tai.

Es kā iestādes vadītājs centos darīt visu iespējamo, lai nesaskaņas par darba jautājumiem ar atsevišķiem iestādes darbiniekiem noturētu iestādes iekšienē, taču aktīvā informācijas nopludināšana plašsaziņas līdzekļiem, sniedzot nepatiesu un tendenciozu informāciju, lika man iesaistīties un arī publiski paust savu viedokli, lai sabiedrībai sniegtu objektīvu un patiesu informāciju.

Vēlos atgādināt, ka tiku izvēlēts KNAB priekšnieka amatam atklāta konkursa kārtībā un Saeimas balsojumā par manu apstiprināšanu amatā nobalsoja 92 deputāti. Stājoties amatā, solīju, ka mans darbs būs veltīts tam, lai veicinātu KNAB kā neatkarīgas, profesionālas pretkorupcijas iestādes attīstību, solot savu darbu darīt godīgi, nepakļaujoties nekādai ārējai ietekmei un balstot savu rīcību tikai uz tiesiskiem pamatiem.

Visu līdz šim amatā pavadīto laiku esmu centies organizēt komandas darbu tā, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu, veidojot vienotu vīziju par iestādes attīstību. Esmu izveidojis pozitīvas un atvērtas attiecības ar kolēģiem, informējot viņus par aktualitātēm un iesaistot lēmumu pieņemšanā, veidot konstruktīvu komunikāciju, esmu rūpējies par kolektīva vajadzībām un esmu centies motivēt kolektīvu kopīgam darbam, veicināt darbinieku savstarpējo atbalstu un attīstību. Esmu mācījies pats un centies radīt iespēju darbiniekiem apgūt jaunas zināšanas.

Esmu centies veidot kolektīvā vienotu izpratni par valsts pārvaldes pamatprincipiem, lai iestāde godam nestu  tiesiskas, efektīvas, atklātas un sabiedrībai pieejamas valsts pārvaldes iestādes vārdu.
Esmu darbojies sistemātiski un konsekventi, lai iestādē nostiprinātu labas pārvaldības principu ievērošanu un nodrošinātu efektīvu un likumam atbilstošu iestādes funkcionēšanu sabiedrības interesēs, apzinoties, ka mums nav morālu tiesību veikt kontroles pasākumus attiecībā uz citām iestādēm un izvirzīt tām prasības likumības nodrošināšanas, lēmumu pieņemšanas caurskatāmības, atklātības, labas pārvaldības, iekšējās kontroles un ētikas normu ievērošanas jomā, ja mūsu pašu iestādē šīs jomas vēl ir tālu no pilnības.

Uzskatu, ka iestādes vadītāja efektīva pārraudzība un kontrole nepieciešama visās KNAB darbības jomās, jo īpaši tajās, kurās iestāde realizē kontroli pār citu valsts amatpersonu darbības tiesiskumu, tāpēc esmu iedibinājis kontroles mehānismus, kuri skaidri un izmērāmi ļauj pārbaudīt gan darba izpildes gaitu, gan procesuālo termiņu ievērošanu, gan sasniegtos rezultātus.

Arī tik sensitīvās jomās kā operatīvā darbība un izmeklēšana esmu centies nodrošināt atbilstošu pārraudzību un kontroli to pilnvaru ietvaros, ko man kā iestādes vadītājam piešķir normatīvie akti, jo necaurskatāma un vāji kontrolēta darbība šajās jomās var radīt īpaši būtiskus personu tiesību aizskārumus. Savukārt aizskāruma gadījumā nodarīto kaitējumu nāktos samaksāt no valsts budžeta.

Protams, ka šādu pārvaldības principu iedzīvināšana ne visiem ir pieņemama un patīkama, kas faktiski ir radījusi nesaskaņas ar atsevišķiem darbiniekiem. Šobrīd šos jautājumus es risinu, izmantojot tos tiesiskos instrumentus, kurus likums ir devis man kā iestādes vadītājam, tāpēc uzskatu, ka jebkura ārēja iejaukšanās neatkarīgas iestādes iekšējos pārvaldes procesos nav pieļaujama. 

Piekrītu ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera teiktajam, ka viņapārt nevajag dramatizēt situāciju, jo KNAB kā strādāja, tā arī strādā, tāpēc vēlreiz vēlos uzsvērt, ka darbs iestādē notiek produktīvi un lielumlielākā daļa iestādes darbinieku apzinīgi veic savus amata pienākumus, lai sasniegtu iestādei nospraustos mērķus, par ko liecina iestādes darba rezultāti.

Manuprāt, ar mediju palīdzību tiek radīts pseidokonflikts, kura tik plašai tiražēšanai atsevišķos medijos, iespējams, ir pilnīgi citi mērķi. Mani māc  bažas, ka nākotnē ar šo pseidokonfliktu, iespējams, varētu mēģināt attaisnot kādas neizdarības vai savlaicīgi nepaveiktos darbus.

Uztraucoši un simptomātiski šķiet tas, ka šīs informācijas izplatītāji faktiski ilglaicīgi ir vienas un tās pašas personas, pie tam lietojot retoriku un argumentāciju, gandrīz identisku tai, kādu ir nācies dzirdēt no atsevišķiem neapmierinātajiem darbiniekiem, kuru darbu esmu novērtējis kā neapmierinošu.

Atsaucoties uz nesen publiski  pausto, ka KNAB vajadzētu sadalīt, nodalot apkarošanas funkciju kā īpaši sekmīgu, no pārējām KNAB funkcijām, kuras savukārt varētu sašaurināt vai pievienot citām institūcijām, vēlos teikt, ka šāds viedoklis ir ne tikai nekompetents, bet pat kaitniecisks, jo šādi mēģinājumi KNAB vairāk kā 10 gadu pastāvēšanas laikā jau ir bijuši un to mērķis bija iznīcināt KNAB kā neatkarīgu pretkorupcijas iestādi, sadalot tā funkcijas un iekļaujot tās citās izpildvaras institūcijās, kurās tās izšķīstu kopējā kompetenču klāstā un pazustu no prioritāri veicamo funkciju loka.

Esmu kategoriski pret KNAB sadalīšanu, jo tas būtu pretrunā ne tikai tām starptautiskajām saistībām, kuras Latvijas valsts ir uzņēmusies pretkorupcijas jomā, bet būtu pretrunā arī veselajam saprātam, jo šāda iestāde, kas gadu gaitā uzkrājusi neatsveramu pieredzi un pilnveidojusi savas prasmes, var efektīvi funkcionēt tikai kā vienots veselums, jo vienlīdz nozīmīgas ir gan korupcijas apkarošanas, gan novēršanas funkcijas, kā arī joprojām savu nozīmīgumu nav zaudējusi partiju finansēšanas kontroles joma. Efektīvi šīs funkcijas var realizēt tikai tad, ja tās darbojas savstarpēji saskaņoti un mērķtiecīgi.

Vēlreiz vēlos apliecināt, ka KNAB strādā un strādās sabiedrības labā, darbinieki godprātīgi pilda un pildīs savu darbu, savukārt es kā iestādes vadītājs nodrošināšu to, ka tādu darbinieku rīcība, kas nevēlas strādāt atbilstoši iestādē noteiktajām prasībām un likumam, tiks atbilstoši novērtēta un pārkāpumu gadījumā sankcionēta.

Apliecinu, ka vienmēr esmu gatavs sadarboties ar jebkuru personu, ja šī sadarbība būs vērsta uz iestādes darba uzlabošanu, kā arī vienmēr esmu bijis un turpmāk būšu atvērts komunikācijai ar sabiedrību, uzklausot ne tikai ierosinājumus un priekšlikumus, bet arī konstruktīvu kritiku, jo uzskatu, ka izaugsme ir iespējama tikai objektīvi analizējot un vērtējot padarīto, atzīstot savas kļūdas un labojot tās, labāku rezultātu vārdā