Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Trauksmes cēlēja ziņojums Ziņot par pārkāpumu

Valsts amatpersonu darbības kontrole

Īstenojot uzdevumus korupcijas novēršanas jomā, KNAB kontrolē likuma " Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu, kā arī apkopo un analizē informāciju par veiktajām pārbaudēm.

Konstatējot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu pārkāpumus, KNAB sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības - izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā.

Lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi, KNAB:

  • normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda, vai valsts amatpersonas (likumā noteiktajos gadījumos - arī bijušo valsts amatpersonu) deklarācijās ir norādītas ziņas, kas liecina par valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;
  • pārbauda, vai valsts amatpersonas, veicot amata pienākumus, neatrodas interešu konflikta situācijā un ievēro tām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;
  • pārbauda, vai valsts amatpersonas radinieki un darījumu partneri, kā arī bijušās amatpersonas likumā paredzētajos gadījumos ievēro tām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;
  • izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, un sniedz atbildes uz tiem;
  • atbilstoši savai kompetencei, piedalās normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā par interešu konfliktu novēršanas jautājumiem;
  • likumā noteiktajā kārtībā valsts amatpersonām prasīt atlīdzināt nodarītos zaudējumus, nodrošinot, lai ienākumi un mantiskie labumi vai proporcionāls to pieaugums, kurus valsts amatpersona guvusi, pārkāpjot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, tiktu atlīdzināti valstij.

Lai nodrošinātu likuma prasību izpildi, valsts amatpersonām no 2009.gada 1.janvāra labprātīgās atlīdzības par valstij nodarīto zaudējumu jāpārskaita norādītajā valsts budžeta ieņēmumu kontā:

Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas Nr. 90000050138
Saņēmēja konta Nr. LV16TREL1060001222000
Saņēmēja BIC kods: TRELLV22.

Naudas sodi, ko uzliek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, valsts amatpersonām no 2009.gada 1.janvāra jāiemaksā norādītājā valsts budžeta ieņēmumu kontā:

Saņēmējs: Valsts kase
Reģistrācijas Nr. 90000050138
Saņēmēja konta Nr. LV97TREL1060041011300
Saņēmēja BIC kods: TRELLV22.

Vai Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā izsludināts iepirkums ir uzskatāms par atklātu konkursu?

14. Jūnijs, 2018.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja skaidrojums, vai Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā izsludināts iepirkums ir uzskatāms par atklātu konkursu saistībā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta ceturtā daļa noteic, ka pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

Ņemot vērā to, ka likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav dots jēdziena "atklāts konkurss" skaidrojums, šis jēdziens jāskatās kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumu.

Publisko iepirkumu likuma 2.pantā ir noteikts likuma mērķis – nodrošināt:
1) iepirkumu atklātumu;
2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

Publisko iepirkumu likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka atklāts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus.
Savukārt iepirkuma procedūras ir visas tās procedūras, kas ir noteiktas Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmajā daļā (t.sk. atklāta konkursa procedūra) un kuras tiek piemērotas, lai noslēgtu iepirkuma līgumu, kura paredzamā līgumcena publiska piegādes līguma vai pakalpojuma līguma gadījumā ir 42 000 eiro vai lielāka, bet publiska būvdarbu līguma gadījumā – 170 000 eiro vai lielāka.

Atklāta konkursa procedūra Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir iepirkuma procedūra, kuru piemēro, ja publiska piegādes vai pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 42 000 eiro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma gadījumā, ja paredzamā līgumcena ir 170 000 eiro vai lielāka. Savukārt Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā veikts iepirkums ir atsevišķs iepirkuma veids, kuru piemēro, ja paredzamā līgumcena publiskam pakalpojuma vai piegādes līgumam ir 10 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 eiro, un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 eiro.

Veicot iepirkumu Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā, līdzīgi kā atklāta konkursa procedūrā, pasūtītājam ir pienākums publicēt paziņojumu par plānoto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, kā arī publicēt iepirkuma nolikumu pasūtītāja tīmekļvietnē. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā veiktu iepirkumu var uzskatīt par atklātu.

Ņemot vērā minēto, ar jēdzienu " atklāts konkurss" tiek apzīmētas visas procedūras, kurās pasūtītājs atklāti izsludina pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu un visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumu.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.pantā minētais jēdziens " atklāts konkurss" nozīmē konkursu, kurā var piedalīties jebkura persona, kas atbilst konkursa nolikuma prasībām, kuras, savukārt, ir vērstas uz to, lai no iespējami plašāka pretendentu loka brīvas konkurences apstākļos izvēlētos labāko pretendentu, konkursa rezultāti tiek publiski paziņoti (ir publiski pieejami) un pretendentiem ir tiesības lēmumu par rezultātiem apstrīdēt (pārsūdzēt tiesā).