Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Tiesu prakse

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-456/2008

23. Oktobris, 2008.

Senāta ieskatā, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" minētie ierobežojumi nav absolutizējami un saprotami tādējādi, ka valsts amatpersona nekādos apstākļos attiecībā uz sevi nevar pieņemt nekādus lēmumus. Šāds pilnīgs aizliegums neizriet ne no likuma burta, ne gara. Gan likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1. panta 5. punktā, gan 11. panta pirmajā daļā kā kvalificējošais kritērijs interešu konflikta situācijai minēta personiska vai mantiska ieinteresētība. Arī no šā likuma tiesību normu jēgas un mērķa viedokļa būtiski, lai, pirmkārt, valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, un, otrkārt, lai arī sabiedrībai nebūtu šaubu par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Šādas situācijas un šaubas tiek novērstas, valsts amatpersonai nevis nepieņemot lēmumus attiecībā uz sevi vispār, bet gan nenokļūstot interešu konflikta situācijā. Kā uzskata Senāts, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, tās ir divas atšķirīgas situācijas, un likums attiecas tikai uz pēdējo no tām. Tātad katrā konkrētajā gadījumā uzraugošajai institūcijai (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam) ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā.

Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 23.oktobra spriedums