Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Trauksmes cēlēja ziņojums Ziņot par pārkāpumu

KNAB administratīvi soda bijušo VID amatpersonu

24. Maijs, 2013.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009.gada 29.maijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas izmeklētāju Alvi Pīlāgu, konstatēja, ka A.Pīlāgs, nesaņemot  rakstveida atļauju, 2008.gada 24.oktobrī savienojis savu valsts amatpersonas amatu ar pilnvarojuma izpildi (90 tūkstošu eiro pārvešana no Igaunijas uz Latviju, saņemot par to atlīdzību) un no 2008.gada 11.augusta līdz 2008.gada 13.novembrim bez rakstveida atļaujas savienojis savu amatu ar iepirkumu komisijas locekļa amatu Jūrmalas pilsētas domē, saņemot par neatļautu amatu pienākumu pildīšanu ienākumus.

Tādējādi A.Pīlāgs pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.  Par minēto pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 30 pantā.

Pieņemot lēmumu attiecībā uz A.Pīlāga saukšanu pie administratīvās atbildības par neatļautu amatu savienošanu, tika ņemts vērā pārkāpuma raksturs, A.Pīlāga personība, vainas pakāpe un mantiskais stāvoklis.

Administratīvā pārkāpuma lietā tika pieņemts lēmums saukt Alvi Pīlāgu pie administratīvās atbildības par amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 30 pantu un piemērojot naudas sodu 65 latu apmērā.

A.Pīlāgs lēmumu apstrīdēja KNAB priekšniekam, kurš 2009.gada 16.septembrī sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. A.Pīlāgs KNAB priekšnieka lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura 2011.gada 8.februārī sūdzību noraidīja. Pārsūdzot Administratīvās rajona tiesas spriedumu, Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 8.novembrī iepriekšminēto spriedumu atcēla un nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmajā instancē. Otrreizējā izskatīšanā Administratīvā rajona tiesa 2013.gada 21.janvārī KNAB lēmumu atstāja negrozītu. Pārsūdzot lēmumu, Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 15.aprīlī atstāja negrozītu pirmās instances lēmumu. Spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā tā sastādīšanas dienā 2013.gada 15.aprīlī.

Lēmuma spēkā stāšanās datums: 2013.gada 15.aprīlis.
Lēmuma izpildes datums: līdz šim nav izpildīts (aktuāls uz 2019.gada 3.janvāris).

Paskaidrojošā informācija:

Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 21.septembra spriedumā (lietā Nr.SKA-394/2006, 8.1.punkts), konstatēts, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Turklāt likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, ja, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, tai jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Līdz ar to, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. (...) Kvalificējošā pazīme, kas noteic interešu konflikta situācijas rašanos valsts amatpersonas rīcībā, ir fakts, ka valsts amatpersona ir veikusi darbības, arī pieņēmusi lēmumus (iekšējus, ārējus), kas skar personiskās vai mantiskās intereses.