KNAB administratīvi soda bijušo VID amatpersonu
24. Maijs, 2013.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009.gada
29.maijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par
Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās
drošības daļas izmeklētāju Alvi Pīlāgu, konstatēja, ka A.Pīlāgs,
nesaņemot rakstveida atļauju, 2008.gada 24.oktobrī savienojis
savu valsts amatpersonas amatu ar pilnvarojuma izpildi (90 tūkstošu
eiro pārvešana no Igaunijas uz Latviju, saņemot par to atlīdzību)
un no 2008.gada 11.augusta līdz 2008.gada 13.novembrim bez
rakstveida atļaujas savienojis savu amatu ar iepirkumu komisijas
locekļa amatu Jūrmalas pilsētas domē, saņemot par neatļautu amatu
pienākumu pildīšanu ienākumus.
Tādējādi A.Pīlāgs pārkāpis likuma „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta
sestās daļas 3.punktā un 9.panta
pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Par minēto pārkāpumu ir
paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
166. 30 pantā.
Pieņemot lēmumu attiecībā uz A.Pīlāga saukšanu pie
administratīvās atbildības par neatļautu amatu savienošanu, tika
ņemts vērā pārkāpuma raksturs, A.Pīlāga personība, vainas pakāpe un
mantiskais stāvoklis.
Administratīvā pārkāpuma lietā tika pieņemts lēmums saukt Alvi
Pīlāgu pie administratīvās atbildības par amatpersonas amata
savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu,
pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 30 pantu un piemērojot naudas
sodu 65 latu apmērā.
A.Pīlāgs lēmumu apstrīdēja KNAB priekšniekam, kurš 2009.gada
16.septembrī sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. A.Pīlāgs KNAB
priekšnieka lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura
2011.gada 8.februārī sūdzību noraidīja. Pārsūdzot Administratīvās rajona tiesas spriedumu,
Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 8.novembrī iepriekšminēto
spriedumu atcēla un nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmajā instancē.
Otrreizējā izskatīšanā Administratīvā rajona tiesa 2013.gada
21.janvārī KNAB lēmumu atstāja negrozītu. Pārsūdzot lēmumu, Rīgas
apgabaltiesa 2013.gada 15.aprīlī atstāja negrozītu pirmās instances
lēmumu. Spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā tā sastādīšanas
dienā 2013.gada 15.aprīlī.
Lēmuma spēkā stāšanās datums: 2013.gada 15.aprīlis.
Lēmuma izpildes datums: līdz šim nav izpildīts (aktuāls uz
2019.gada 3.janvāris).
Paskaidrojošā informācija:
Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 21.septembra spriedumā (lietā
Nr.SKA-394/2006, 8.1.punkts), konstatēts, ka valsts amatpersonām kā
vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus,
ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības
uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts
amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā,
proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Turklāt
likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties
interešu konflikta situācija, proti, ja, pildot valsts amatpersonas
amata pienākumus, tai jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma
pieņemšanā vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas
darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās
radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās
intereses. Līdz ar to, lai iestātos interešu konflikta situācija,
pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. (...) Kvalificējošā
pazīme, kas noteic interešu konflikta situācijas rašanos valsts
amatpersonas rīcībā, ir fakts, ka valsts amatpersona ir veikusi
darbības, arī pieņēmusi lēmumus (iekšējus, ārējus), kas skar
personiskās vai mantiskās intereses.