Šis raksts izdrukāts no KNAB mājas lapas http://www.knab.gov.lv/lv/knab/history/establishment/
18.12.2014

8000 20 70

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - no idejas līdz iestādes izveidošanai

 

  • Līdz 1995.gada 25.oktobrim, kad stājās spēkā Korupcijas novēršanas likums, atsevišķas pretkorupcijas normas ietvēra 13 dažādi Augstākās padomes un Saeimas pieņemti normatīvie akti. Korupcijas novēršanas likums pirmoreiz Latvijā sniedza korupcijas jēdziena skaidrojumu, likuma izpildes kontrole bija Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Pārsvarā tika kontrolēta amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība un amatu savienošanas ierobežojumu ievērošana.
  •  1997.gadā darbu uzsāka Korupcijas novēršanas padome, kuras uzdevums bija izstrādāt vienotu korupcijas novēršanas politiku valstī un veicināt tās īstenošanu. 
  • 1998.gadā valdība apstiprināja pirmo Korupcijas novēršanas programmu. Programmā bija noteikti pretkorupcijas uzdevumi, kurus tika uzdots realizēt tiesībsargājošām, valsts un pašvaldību iestādēm. 
  • 1999.gadā Korupcijas novēršanas padomē tika skatīts jautājums par priekšnosacījumiem neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveidošanai. Valdība izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem korupcijas novēršanas institūcijas izveidošanai. Šajā gadā tika izveidots arī Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts.
  • 2000.gadu zināmā mērā var uzskatīt par pagrieziena punktu pretkorupcijas politikā. Šā gada 8.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā tika izteikts skaidrs valdības atbalsts jaunas institūcijas izveidošanai, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. 
  • 2000.gada 2.oktobrī ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas institucionālās sistēmas ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanai. Darba grupu vadīja Aldis Lieljuksis (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks). Darba grupā aktīvi piedalījās Inese Svikša (Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta vadītāja) un sekretariāta galvenais speciālists Rūdolfs Kalniņš, Anda Krastiņa (Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļas priekšniece), Juris Galejs (Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors), Gatis Gudermanis (Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes nodaļas priekšnieks), Valdis Salmiņš (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators) un Ilze Gredzena (Phare projekta "Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma" juridiskā eksperte). 
  • 2001.gadā valdības izveidotās trīs darba grupas intensīvi strādāja pie likumprojektiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Tika arī izstrādāts likums par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu un legālās prezumpcijas principa ieviešanu. Notika darbs pie partiju finansēšanas normatīvo aktu sakārtošanas, apsverot iespēju ieviest tiešu valsts finansējumu politiskajām partijām. 
  • 2002.gada 8.februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekts tika iesniegts Saeimā un 2002.gada 1.maijā tas stājās spēkā. 
  • 2002.gada vasara pagāja KNAB priekšnieka meklējumos. Jau 21.maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izsludināts pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. KNAB priekšnieka konkurss piesaistīja lielu sabiedrības un mediju uzmanību. Pirmajā izsludinātajā konkursā bija pieteikušies 8 priekšnieka amata kandidāti. Vislielāko punktu skaitu komisijas vērtējumā ieguva Visvaldis Puķītis un Raimonds Mūrnieks, tomēr valdība neatbalstīja nevienu no šiem kandidātiem. Tika izsludināts atkārtots konkurss, kurā pieteicās 17 kandidāti. Konkursa komisija iesniedza Ministru kabinetam informāciju par otrajā konkursā izvēlētajiem KNAB priekšnieka amata kandidātiem Didzi Šmitiņu un Aldi Lieljuksi, taču arī viņi neguva valdības atbalstu. Konkursu uz KNAB priekšnieka amatu izsludināja trešoreiz un tika saņemti 18 pretendentu pieteikumi. Vislielāko punktu skaitu ieguva Jānis Jonāss, kurš ieguva arī valdības atbalstu un viņa kandidatūra tika iesniegta apstiprināšanai Saeimā. Parlamenta deputāti J.Jonāsu tomēr neapstiprināja KNAB priekšnieka amatā. Valdība nolēma ieteikt Saeimai apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā Gunti Rutki kandidātu, kurš bija ieguvis otru augstāko konkursa komisijas novērtējumu. 
  • 2002.gada 10.oktobris, kad Saeima amatā iecēla KNAB pirmo priekšnieku Gunti Rutki, tiek uzskatīts par KNAB darbības sākumu. No 2003.gada 31.maija priekšnieka pienākumus uz laiku pildīja priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš, no 12.jūnija - priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, bet no 23.septembra - priekšnieka vietniece Juta Strīķe. 
  • 2004. gada 27.maijā par KNAB priekšnieku Saeima iecēla Alekseju Loskutovu.
  • 2008.gada 29.jūnijā Saeima, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmo daļu un 5.panta sestās daļas 12.punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot A.Loskutovu no KNAB priekšnieka amata. 
  • 2009.gada 12.martā par KNAB priekšnieku Saeima iecēla Normundu Vilnīti.
  • 2011.gada 16.jūnijā Saeima, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmo daļu un 5.panta sestās daļas 12.punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot N.Vilnīti no KNAB priekšnieka amata.
  • Ar Ministru kabineta 2011.gada 17.augusta rīkojumu tika izsludināts atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu; amatu pretendentus vērtēja komisija Valsts kancelejas direktores E.Dreimanes vadībā; komisijas locekļi - Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators A.Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A.Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors J.Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks.
  • 2011.gada 17.novembrī par KNAB priekšnieku Saeima iecēla KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku.

 

 Skatīt arī: