Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Par atrašanos interešu konflikta situācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidro, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē vīrs un sieva ir radinieki. Tāpat par radiniekiem tiek uzskatīti vecāki, t.sk. adoptētāji un adoptētie, vecvecāki, bērni, kā arī mazbērni, brāļi, pusbrāļi, māsas un pusmāsas.
Likums neaizliedz radiniekiem strādāt vienā iestādē. Ir svarīgi, lai, pildot amata pienākumus, radinieki nenonāktu interešu konfliktā un valsts amatpersona nesagatavotu vai neizdotu administratīvos aktus, neveiktu uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, neslēgtu līgumus vai neveiktu citas darbības, kurās attiecīgā valsts amatpersona un tās radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Turklāt valsts amatpersonai ir pienākums nekavējoties sniegt informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku, tostarp laulāto, un arī darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kas ietilpst tās amata pienākumos.
Savukārt augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai saskaņā ar iepriekšminētajā likumā noteikto ir pienākums uzdot attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai, lai tādējādi izslēgtu iespējamu interešu konflikta situāciju.
Valsts amatpersonai par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) pārkāpumiem var tikt piemērots naudas sods no 70 līdz 700 eiro. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā valsts amatpersonai iestājas pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, kas radušies pretlikumīgo darbību rezultātā un kas ir līdzvērtīgi pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai mantisko labumu apmēram.
Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, to atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus vai mantiskos labumus no valsts amatpersonas var piedzīt pilnā vai daļējā apmērā. Atsevišķos gadījumos valsts amatpersona var tikt atbrīvota no atlīdzināšanas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzdod atlīdzināt pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus vai mantiskos labumus pilnā apmērā, ja valsts amatpersona īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā, un amatpersona no tā guvusi ienākumus. Piemēram, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs vairāku gadu garumā noteicis sev ikgadējo prēmiju mēnešalgas apmērā, tad pretlikumīgi gūtie ienākumi pilnā apmērā jāatmaksā valsts budžetā.
Savukārt daļēju atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var piemērot gadījumos, kad valsts amatpersona saukta pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonas amata savienošanu ar aizliegtu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, gūstot ienākumus. Tāpat šādu atlīdzināšanas veidu var piemērot gadījumos, kad valsts amatpersona nav īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā. Piemēram, ja pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis savienojis amatu ar attīstības direktora amatu privātā uzņēmumā, un guvis ienākumus no šādas amata savienošanas. Saskaņā ar IKNL normām šāda amata savienošana ir aizliegta.
Valsts amatpersona var tikt pilnībā atbrīvota no nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas vienīgi, ja tā nav īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā un pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.
Faktiskais atlīdzināmās summas apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura, ilguma u.c. apstākļiem, tostarp pie atbildības saucamās personas personības, ieņemamā amata un mantiskā stāvokļa.
Valsts un pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošā manta, tai skaitā autotransports, izmantojams tikai un vienīgi dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai. To nosaka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
Praksē valsts amatpersonu rīcību ar iestāžu autotransportu regulē institūciju iekšējie normatīvie akti – noteikumi, rīkojumi u.tml. Ikvienai valsts un pašvaldību iestādei ir jābūt izdotam normatīvajam aktam, kurā noteikta kārtība, kādā izmantojams attiecīgās institūcijas rīcībā esošais autotransports darba pienākumu veikšanai, nosakot arī to personu loku, kas drīkst lietot attiecīgo autotransportu. Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā esošās prasības, institūcija šajā dokumentā var paredzēt izņēmuma gadījumus, kad autotransporta lietošana nokļūšanai no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu uzskatāma par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām.
Attiecīgās iestādes autotransporta izmantošanas kārtībā amatpersonai vai darbiniekam, kura darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, var noteikt tiesības izmantot autotransportu nokļūšanai no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu.
Tāpat šādā kārtībā var paredzēt gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.
Par nelikumīgu valsts vai pašvaldības autotransporta izmantošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs likumpārkāpēju sauc pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Turklāt likumpārkāpējam papildus jārēķinās, ka viņam būs jāatlīdzina valstij nodarītie zaudējumi. Proti, valsts amatpersonai, kas nelikumīgi izmantoja valsts iestādes vai pašvaldības automašīnu mērķiem, kas nebija saistīti ar amatpersonas amata pienākumu veikšanu, būs jāatlīdzina pilnīgi visas izmaksas, kas radušās laikā, kad amatpersona privātām vajadzībām izmantoja attiecīgo automašīnu.
Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, to atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu. Plašāka informācija par zaudējumu atlīdzināšanu pieejama KNAB tīmekļvietnē.
Ja redzi, ka valsts amatpersona izmanto sava darba automašīnu ar amata pienākumu pildīšanu nesaistītām vajadzībām, piemēram, privātiem braucieniem, savas ģimenes locekļu pārvadāšanai vai automašīnas nodošanu lietošanai kādam no saviem radiniekiem, nekavējoties ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.