Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Par atrašanos interešu konflikta situācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidro, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē vīrs un sieva ir radinieki. Tāpat par radiniekiem tiek uzskatīti vecāki, t.sk. adoptētāji un adoptētie, vecvecāki, bērni, kā arī mazbērni, brāļi, pusbrāļi, māsas un pusmāsas.
Likums neaizliedz radiniekiem strādāt vienā iestādē. Ir svarīgi, lai, pildot amata pienākumus, radinieki nenonāktu interešu konfliktā un valsts amatpersona nesagatavotu vai neizdotu administratīvos aktus, neveiktu uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, neslēgtu līgumus vai neveiktu citas darbības, kurās attiecīgā valsts amatpersona un tās radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Turklāt valsts amatpersonai ir pienākums nekavējoties sniegt informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku, tostarp laulāto, un arī darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kas ietilpst tās amata pienākumos.
Savukārt augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai saskaņā ar iepriekšminētajā likumā noteikto ir pienākums uzdot attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai, lai tādējādi izslēgtu iespējamu interešu konflikta situāciju.
Valsts amatpersonai par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) pārkāpumiem var tikt piemērots naudas sods no 70 līdz 700 eiro. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā valsts amatpersonai iestājas pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, kas radušies pretlikumīgo darbību rezultātā un kas ir līdzvērtīgi pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai mantisko labumu apmēram.
Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, to atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus vai mantiskos labumus no valsts amatpersonas var piedzīt pilnā vai daļējā apmērā. Atsevišķos gadījumos valsts amatpersona var tikt atbrīvota no atlīdzināšanas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzdod atlīdzināt pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus vai mantiskos labumus pilnā apmērā, ja valsts amatpersona īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā, un amatpersona no tā guvusi ienākumus. Piemēram, ja pašvaldības domes priekšsēdētājs vairāku gadu garumā noteicis sev ikgadējo prēmiju mēnešalgas apmērā, tad pretlikumīgi gūtie ienākumi pilnā apmērā jāatmaksā valsts budžetā.
Savukārt daļēju atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var piemērot gadījumos, kad valsts amatpersona saukta pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonas amata savienošanu ar aizliegtu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, gūstot ienākumus. Tāpat šādu atlīdzināšanas veidu var piemērot gadījumos, kad valsts amatpersona nav īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā. Piemēram, ja pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis savienojis amatu ar attīstības direktora amatu privātā uzņēmumā, un guvis ienākumus no šādas amata savienošanas. Saskaņā ar IKNL normām šāda amata savienošana ir aizliegta.
Valsts amatpersona var tikt pilnībā atbrīvota no nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas vienīgi, ja tā nav īstenojusi amata pilnvaras interešu konflikta situācijā un pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.
Faktiskais atlīdzināmās summas apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura, ilguma u.c. apstākļiem, tostarp pie atbildības saucamās personas personības, ieņemamā amata un mantiskā stāvokļa.
Valsts un pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošā manta, tai skaitā autotransports, izmantojams tikai un vienīgi dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai. To nosaka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
Praksē valsts amatpersonu rīcību ar iestāžu autotransportu regulē institūciju iekšējie normatīvie akti – noteikumi, rīkojumi u.tml. Ikvienai valsts un pašvaldību iestādei ir jābūt izdotam normatīvajam aktam, kurā noteikta kārtība, kādā izmantojams attiecīgās institūcijas rīcībā esošais autotransports darba pienākumu veikšanai, nosakot arī to personu loku, kas drīkst lietot attiecīgo autotransportu. Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā esošās prasības, institūcija šajā dokumentā var paredzēt izņēmuma gadījumus, kad autotransporta lietošana nokļūšanai no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu uzskatāma par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām.
Attiecīgās iestādes autotransporta izmantošanas kārtībā amatpersonai vai darbiniekam, kura darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, var noteikt tiesības izmantot autotransportu nokļūšanai no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu.
Tāpat šādā kārtībā var paredzēt gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.
Par nelikumīgu valsts vai pašvaldības autotransporta izmantošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs likumpārkāpēju sauc pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Turklāt likumpārkāpējam papildus jārēķinās, ka viņam būs jāatlīdzina valstij nodarītie zaudējumi. Proti, valsts amatpersonai, kas nelikumīgi izmantoja valsts iestādes vai pašvaldības automašīnu mērķiem, kas nebija saistīti ar amatpersonas amata pienākumu veikšanu, būs jāatlīdzina pilnīgi visas izmaksas, kas radušās laikā, kad amatpersona privātām vajadzībām izmantoja attiecīgo automašīnu.
Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, to atlīdzināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu. Plašāka informācija par zaudējumu atlīdzināšanu pieejama KNAB tīmekļvietnē.
Ja redzi, ka valsts amatpersona izmanto sava darba automašīnu ar amata pienākumu pildīšanu nesaistītām vajadzībām, piemēram, privātiem braucieniem, savas ģimenes locekļu pārvadāšanai vai automašīnas nodošanu lietošanai kādam no saviem radiniekiem, nekavējoties ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) ikvienai valsts amatpersonai ir aizliegts īstenot publiskas personas institūcijas pārstāvību ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri gūst ienākumus.
Šādu pārstāvību aizliegts īstenot arī ar komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, kā arī pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir valsts amatpersona vai kāds tās radinieks. Tāpat pārstāvības aizliegums attiecas uz individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.
Piemēram, valsts amatpersonai kā publiskas personas institūcijas pārstāvim aizliegts slēgt līgumu ar komersantu, kurā algotu darbu strādā amatpersonas radinieks.
Likumdevējs šādu aizliegumu ir noteicis, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un neradītu šaubas par valsts amatpersonas darbības objektivitāti, neitralitāti un tiesiskumu.
Gadījumā, ja valsts amatpersona neievēro iepriekšminēto aizliegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs likumpārkāpēju ir tiesīgs saukt pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.
Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) noteiktā ziedojumu pieņemšanas kārtība un ierobežojumi ir saistoši tikai publiskas personas institūcijām. Šī likuma izpratnē par ziedojumu uzskatāma mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, pakalpojumu, tiesību vai citāda veida labumu bezatlīdzības nodošana publiskas personas institūcijas funkciju izpildes veicināšanai. Piemēram, tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai vai personāla apmācībām. Tāpat normatīvie akti neliedz šādām iestādēm aicināt ziedot iepriekšminētajam mērķim.
Ja ziedojums tiek atvēlēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, bērnu vai jauniešu sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai un kopējais ziedojuma apmērs no viena ziedotāja kalendārajā gadā nepārsniedz trīs minimālās mēnešalgas, kas 2024. gadā ir 2100 eiro, tad uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi IKNL 14. panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktie ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi. Savukārt citos gadījumos, pieņemot ziedojumus, jāņem vērā IKNL 14. pantā noteiktie ierobežojumi, t.sk. pirms ziedojuma vai kādas citas mantiskās palīdzības pieņemšanas, jāsaņem augstākas amatpersonas, piemēram, iestādes vadītāja vai koleģiālās institūcijas, rakstveida atļauja.
Muzejiem savā darbībā jāievēro Muzeju likums, Pašvaldību likums un citi tiesību akti. Saskaņā ar Muzeju likuma 10. panta 3.1 daļu šādām organizācijām nav saistoši IKNL noteiktā ziedojumu pieņemšanas kārtība un ierobežojumi.
Ikvienai valsts amatpersonai, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, ir saistošs likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktais aizliegums. Tas paredz, ka valsts amatpersonai ir aizliegts ieņemt amatus un gūt ienākumus privātā sektora organizācijās, ja nav pagājuši divi gadi kopš amatpersonas pienākumu pildīšanas laikā pieņemtā lēmuma, izdotā administratīvā akta vai kādas citas veiktās darbības attiecībā uz konkrēto organizāciju.
Šāda ierobežojuma mērķis ir novērst interešu konflikta riskus, kā arī mazināt riskus, ka valsts amatpersona, savtīgu mērķu vadīta, varētu pretlikumīgi izmantot savas valsts amatpersonas pilnvaras un informāciju, kura bijusi viņas rīcībā amata pienākumu pildīšanas laikā.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību ievērošanas uzraudzību veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, taču ikvienai personai ir pienākums pašai rūpēties un izvērtēt, vai tā nav veikusi kādas darbības attiecībā uz organizāciju, kurā plāno ieņemt kādu amatu pēc tam, kad tā pārstās ieņemt valsts amatpersonas amatu.
Gadījumā, ja bijusī valsts amatpersona neievēro iepriekšminēto aizliegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs likumpārkāpēju saukt pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Turklāt pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā valsts amatpersonai iestājas pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, kas radušies pretlikumīgo darbību rezultātā un kas ir līdzvērtīgi pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai mantisko labumu apmēram.
Papildus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vērš uzmanību, ka valsts amatpersonai, beidzot pildīt amata pienākumus, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarācija. Tas jāizdara divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas. Pretējā gadījumā bijusī valsts amatpersona var tikt saukta pie atbildības.
Ikvienai valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā valsts amatpersonas deklarāciju par tās mantisko stāvokli, tostarp norēķiniem ar darījumu partneriem un naudas līdzekļiem, kas glabājas kredītiestādēs. Deklarācijās norādītā informācija var palīdzēt atbildīgajām institūcijām identificēt nepamatotas vai nelikumīgas iedzīvošanās iespējas, sekojot līdzi valsts amatpersonu finanšu plūsmai, tajā skaitā, vai amatpersonas rīcībā ir bijuši pietiekoši ienākumi un/vai uzkrājumi, lai veiktu kādu darījumu, piemēram, iegādātos nekustamo īpašumu.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmajā daļā ir noteiktas prasības, kādu informāciju valsts amatpersonai jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Tāpat likums nosaka, kādas personas atzīstamas par valsts amatpersonas darījumu partneriem un kādi ierobežojumi amatpersonām jāievēro attiecībā uz šādiem partneriem, lai nenonāktu interešu konfliktā un nepārkāptu interešu konflikta novēršanas regulējumu. Piemēram, valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, aizliegts izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības funkcijas, pieņemt lēmumus un veikt citas darbības attiecībā uz darījumu partneriem.
Saskaņā ar interešu konflikta novēršanas regulējumu darījumu partneris ir fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas atrodas deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu un par kurām amatpersonai jāiesniedz informācija savā deklarācijā. Lai personu vai personu apvienību varētu uzskatīt par valsts amatpersonas darījumu partneri, tiem abiem jābūt deklarējamās darījumu attiecības. Tas nozīmē, ka starp šīm personām jābūt noslēgtam darījumam, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (2025. gadā – vismaz 14 800 eiro).
Ja valsts amatpersona veic darījumus ar kredītiestādi, tostarp ņem aizņēmumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, tad attiecīgā kredītiestāde uzskatāma par valsts amatpersonas darījumu partneri interešu konflikta novēršanas regulējuma izpratnē. Savukārt, ja amatpersona kredītiestādē tikai glabā bezskaidras naudas uzkrājumus vairāk nekā 20 minimālo mēnešalgu apmērā, tas nepadara attiecīgo kredītiestādi par amatpersonas darījumu partneri.
Papildus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atgādina, ja valsts amatpersona neievēro interešu konflikta novēršanas regulējumā noteiktās prasības, kas attiecas uz darījumu partneriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs likumpārkāpēju ir tiesīgs saukt pie administratīvās atbildības un var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.