Līdz 1995. gada 25. oktobrim, kad stājās spēkā Korupcijas novēršanas likums, atsevišķas pretkorupcijas normas ietvēra 13 dažādi Augstākās padomes un Saeimas pieņemti normatīvie akti. Korupcijas novēršanas likums pirmoreiz Latvijā sniedza korupcijas jēdziena skaidrojumu, un likuma izpildes kontrole bija Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Pārsvarā tika kontrolēta amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība un amatu savienošanas ierobežojumu ievērošana.

1997. gadā darbu uzsāka Korupcijas novēršanas padome, kuras uzdevums bija izstrādāt vienotu korupcijas novēršanas politiku valstī un veicināt tās īstenošanu.  

1998. gadā valdība apstiprināja pirmo Korupcijas novēršanas programmu. Programmā bija noteikti pretkorupcijas uzdevumi, kurus tika uzdots realizēt tiesībsargājošām, valsts un pašvaldību iestādēm.  

1999. gadā Korupcijas novēršanas padomē tika skatīts jautājums par priekšnosacījumiem neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveidošanai. Valdība izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot ziņojumu par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem korupcijas novēršanas institūcijas izveidošanai. Šajā gadā tika izveidots arī Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts.

2000. gadu var uzskatīt par pagrieziena punktu pretkorupcijas politikā. Šā gada 8. augustā Ministru kabinetā tika apstiprināta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā tika izteikts skaidrs valdības atbalsts jaunas institūcijas izveidošanai, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu.  

2000. gada 2. oktobrī ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas institucionālās sistēmas ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanai.

2001. gadā valdības izveidotās trīs darba grupas intensīvi strādāja pie likumprojektiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Tika izstrādāts likums par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu un legālās prezumpcijas principa ieviešanu. Notika darbs pie partiju finansēšanas normatīvo aktu sakārtošanas, apsverot iespēju ieviest tiešu valsts finansējumu politiskajām partijām.  

2002. gada 8. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekts tika iesniegts Saeimā, un 2002. gada 1. maijā tas stājās spēkā. 

2002. gada 10. oktobrī Saeima amatā iecēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pirmo priekšnieku Gunti Rutki. Šis datums tiek uzskatīts par iestādes darbības sākumu.

2003. gada 2. aprīlī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no Tieslietu ministrijas pārraudzības nodots Ministru prezidenta pārraudzībā.

2004. gada 27. maijā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Saeima iecēla Alekseju Loskutovu.

2008. gada 29. jūnijā Saeima saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4 .panta pirmo daļu un 5. panta sestās daļas 12. punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot A. Loskutovu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata.  

2009. gada 12. martā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Saeima iecēla Normundu Vilnīti.

2011. gada 16. jūnijā Saeima saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta pirmo daļu un 5. panta sestās daļas 12. punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot N.Vilnīti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata.

2011. gada 17. novembrī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Saeima iecēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku.

2016. gada 16. novembrī J.Streļčenokam beidzās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata piecu gadu ilgais termiņš.

2017. gada 15. jūnijā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Saeima iecēla Jēkabu Straumi.