Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās tā pieņemšanā, veic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Valsts amatpersona, nonākot interešu konflikta situācijā, ir spiesta izdarīt izvēli starp publiskām jeb sabiedrības interesēm un savām personiskajām interesēm. Minētais rada korupcijas risku, taču ne katrs interešu konflikts pāraug korupcijā, ja tas savlaicīgi tiek konstatēts un novērsts.
Īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, valsts amatpersonai nav savu interešu. Lai norobežotu personiskās intereses no publisko interešu ievērošanas, valsts amatpersonām jāievēro likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi.
Interešu konflikta novēršanas nepieciešamība
Valsts amatpersonām savā darbībā ir jānodrošina sabiedrības intereses, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, jāveicina valsts amatpersonas darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos amatpersonu darbībai.
Amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā. Turklāt amatpersonām pašām jāvērtē savas darbības tiesiskums.
Aizliegums veikt pienākumus interešu konflikta situācijā
Lai nenokļūtu interešu konflikta situācijā un neveiktu amata pienākumiem saistītas darbības interešu konflikta situācijā, valsts amatpersonām ir svarīgi ievērot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta aizliegumu, proti, aizliegumu veikt ar amata pienākumiem saistītas darbības, piemēram, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības interešu konflikta situācijā.
Rīcība interešu konflikta situācijā
Nonākot interešu konflikta situācijā, valsts amatpersonai par to nekavējoties rakstveidā jāsniedz informācija augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai. Saņemot minēto informāciju, augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai jāuzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju vai uzdevumu izpildi citai valsts amatpersonai.
Valsts amatpersonai jāpārliecinās par amata funkciju izpildes pieļaujamību un tiesiskumu, kā arī, lai izvērtētu savas darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likuma “Par pašvaldībām” prasībām, jānoskaidro visi jautājumi, t.sk. ierobežojumi un aizliegumi, jo amatpersonai publiski tiesiskajās attiecībās jārīkojas atbilstoši spēkā esošu normatīvo aktu prasībām un visos gadījumos jāizvērtē, vai ētisku un tiesisku apsvērumu dēļ nevarētu tikt apšaubīta tās darbība.
Valsts amatpersonai jāatsakās no tās amata pienākumu veikšanas un amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta valsts amatpersonas darbības objektivitāte un neitralitāte.