Trauksmes celšanas likums, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, nosaka ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.

Trauksmes celšana – iespēja ikvienam veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli.

Trauksmes cēlējs — fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.

Trauksmes celšanas ziņojumu var iesniegt:

  1. Aizpildot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesnieguma veidlapu.
  2. Aizpildot elektronisko formu tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.
  3. Aizpildot veidlapu tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

Informācija par turpmāko saziņu:

  1. Triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējam tiks nosūtīta atbilde par pieņemto lēmumu (izmantojot ziņojuma 6. punktā norādīto kontaktinformāciju).
  2. Ja nepieciešams trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai, ar iesniedzēju var sazināties, lai iegūtu papildu informāciju.
  3. Ja iesniegums tiks atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, kompetentā institūcija par tā izskatīšanas gaitu informēs divu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.
  4. Neskaidrību gadījumā iespējams sazināties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos (trauksme@knab.gov.lv, konsultāciju tālrunis: 8000 20 70)

Likums paredz, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt tostarp ar iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka ikviens iestādē nodarbinātais var informēt par kādu iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu šīs iestādes darbībā, lai to laikus novērstu, pirms apdraudēta iestādes reputācija, tai radušies zaudējumi vai tiek iesaistītas kompetentās valsts institūcijas. Tieši darbiniekiem ir iespēja pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību.

Izmantojot ziņošanai iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ziņojums nonāk vistuvāk “problēmas cēlonim” un paustās bažas var operatīvi izvērtēt, kā arī novērst iespējamo pārkāpumu vai identificēt sistemātiska rakstura trūkumus.

Kad saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, iesniedzēja personas dati tiek pseidonimizēti.

Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību. Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai. Vairāk par trauksmes cēlēja aizsardzību lasi trauksmescelejs.lv mājaslapas aizsardzības sadaļā.

Pie iestādes kontaktpersonām var vērsties, lai saņemtu konsultācijas par iespēju celt trauksmi un uzzinātu par sava ziņojuma izskatīšanas gaitu.

Vairāk par trauksmes celšanu iespējams uzzināt www.trauksmescelejs.lv.