Ceturtdien, 23.oktobrī, valsts sekretāru sanāksmē tika pieņemts lēmums virzīt uz Ministru komiteju KNAB priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā.
Minētie grozījumi ir nepieciešami, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir pienākums veikt koruptīvo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, bet to šobrīd bieži vien kavē informācijas par valsts amatpersonu bankas kontiem un veiktajiem darījumiem nepieejamība.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta 4.punkts nosaka, ka ar ģenerālprokurora starpniecību biroja amatpersonām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no kredītiestādēm informāciju, kas nepieciešama krimināllietā. Tomēr informācija ir nepieciešama arī pārbaudes lietās un operatīvās izstrādes lietās gan valsts amatpersonu noziedzīgo nodarījumu ātrai un efektīvai atklāšanai, krimināllietu ierosināšanai, gan arī, kontrolējot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Politisko organizāciju (partiju) likuma izpildi.
Lai savas funkcijas varētu veikt pilnībā, KNAB iesaka Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmajā daļā noteikt, ka īpašos gadījumos biroja priekšniekam vai tā vietniekam ar tiesneša vai prokurora atļauju ir tiesības saņemt informāciju par to valsts amatpersonu bankas kontiem, par kuru ienākumu un darījumu likumību ir radušās pamatotas aizdomas. Informācija tiks pieprasīta tikai konkrētā fakta pārbaudei nepieciešamajā apjomā.
Ja pārbaudes gaitā nebūs iegūstama informācija no kredītiestādēm, vienmēr pastāvēs risks, ka valsts amatpersona (vai tās radinieki) rīkojas ar mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem prettiesiski.
Nodrošināt tiesības iegūt šādu informāciju paredz arī korupcijas novēršanas rekomendācijas, ko pēc Latvijas novērtēšanas ir ieteikusi arī Eiropas Padomes GRECO grupa (Group of States Against corruption).
LR Ģenerālprokuratūrs J.Maizītis savā atzinumā norāda, ka "izziņas iestādēm ir jāparedz tiesības pieprasīt informāciju no kredītiestādēm arī pārbaudes stadijā, t.i. gan, veicot pārbaudes Latvijas KPK 109. panta kārtībā, gan, veicot pārbaudes par likumos un citos normatīvajos aktos noteikto valsts amatpersonu ierobežojumu un politisko organizāciju (partiju) likuma ievērošanu".
Valsts Cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers savā atzinumā norāda: "tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas. Tā kā tiesību uz privātās dzīvi ierobežojums ir noteikts likumā, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs, tad Valsts Cilvēktiesību birojs uzskata, ka tas atbilst Satversmei, Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai."
"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šīs ziņas ir nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju, kontrolētu amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu un kontrolētu likumos noteikto politisko partiju finansēšanas kārtības ievērošanu. Tādējādi tiek garantēts tiesiskums un likumība, tiek garantēta personu vienlīdzība, aizsargātas personu tiesības uz labu pārvaldi un nodrošinātas patiešām demokrātiskas vēlēšanas," norāda O.Brūveris.