Latvijas pretkorupcijas sistēmā joprojām trūkst skaidra publiskās godprātības politikas īpašnieka. Lai gan Latvijā ir samērā skaidri noteikts, kura institūcija izmeklē korupciju, kura kontrolē interešu konflikta ierobežojumus un kura uzrauga publiskos iepirkumus, daudz grūtāk ir atbildēt uz vienkāršāku jautājumu – kurš valstī atbild par to, lai publiskā pārvalde kopumā kļūtu godprātīgāka? Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publiskās integritātes modelim…
Latvijas pretkorupcijas sistēmā joprojām trūkst skaidra publiskās godprātības politikas īpašnieka. Lai gan Latvijā ir samērā skaidri noteikts, kura institūcija izmeklē korupciju, kura kontrolē interešu konflikta ierobežojumus un kura uzrauga publiskos iepirkumus, daudz grūtāk ir atbildēt uz vienkāršāku jautājumu – kurš valstī atbild par to, lai publiskā pārvalde kopumā kļūtu godprātīgāka? Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publiskās integritātes modelim godprātīga valsts balstās uz trim savstarpēji saistītiem elementiem: sistēmu, atbildību un kultūru. Sistēma nozīmē skaidru politisko apņemšanos, institūciju pienākumu sadalījumu, stratēģiju un saprotamus uzvedības standartus. Atbildība ietver efektīvas…
