2014. gada 30. maijā Latvijā stājās spēkā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Latvija ratificēja Konvenciju, pieņemot likumu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”.

Konvencijas mērķis ir panākt līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu starptautiskajā biznesa vidē. Latvija kā minētās Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kuras izdarījušas ārvalstu amatpersonu kukuļošanu vai ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Par ārvalsti uzskatāma jebkura teritorija ārpus Latvijas Republikas, kā arī teritorijas, kurām var nebūt valsts statusa un/vai tās ir starptautiski neatzītas, piemēram, Krima, Dienvidosetija, Jaunkrievija u.c.

Pirmstiesas izmeklēšana

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387. panta sestajā daļā noteiktajai institucionālajai piekritībai ārvalstu amatpersonu kukuļošanu izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Izmeklējot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, nacionālie tiesību akti un principi ir piemērojami līdzvērtīgi, kā tiek izmeklēta Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonāk informācija par iespējamu ārvalsts amatpersonu kukuļošanu, kas veikta Latvijā reģistrētas juridiskās personas interesēs, birojs uzsāk kriminālprocesu. Kriminālprocesa mērķis ir izmantot kriminālprocesuālās metodes, lai pārliecinātos par biroja rīcībā nonākušās informācijas patiesumu un/vai iegūt papildu pierādījumus.

Kriminālprocesa laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs nosūtīt citām valstīm tiesiskās palīdzības lūgumus.

Atbildība par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu

Ja Latvijas valsts piederīgais izdara kukuļošanu ārpus Latvijas teritorijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs veikt izmeklēšanu un rosināt saukt šo personu pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu un Konvencijas prasībām.

Par citas valsts teritorijā izdarītu nodarījumu, ja to izdarījusi fiziskā persona Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, juridiskajai personai var piemērot Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus:

  • likvidāciju;
  • tiesību ierobežošanu;
  • mantas konfiskāciju;
  • naudas piedziņu (līdz 74 miljoniem eiro par sevišķi smagu noziegumu).

Latvijas veiktie pasākumi ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā

2021. gadā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa publicēja novērtējumu par Latvijas progresu 3. fāzes novērtējuma rekomendāciju izpildē. Novērtējumā tika apkopots valsts progress saistībā ar OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu.

OECD novērtējumā atzina, ka Latvija sasniegusi un demonstrējusi acīmredzamus rezultātus ārvalstu amatpersonu kukuļošanas krimināllietu sekmīgā izmeklēšanā un tālākā virzībā. Latvija novērtējuma brīdī bija pilnībā vai daļēji izpildījusi 35 no 44 OECD darba grupas izteiktajām rekomendācijām.

Savukārt 2022. gadā starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International publicēja ziņojumu, atklājot, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas uzlabojusi sniegumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā.  

Kā ziņot KNAB

Informācija par ziņošanas iespējām
Skatīt vairāk

Publikācijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu

Attēlā redzams KNAB darbinieks
Tiesas āmurs uz baltas virsmas.
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International ziņojumā Exporting Corruption 2022 apkopotās četras ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanas kategorijas. Četras kategorijas: aktīva, mērena, ierobežota un zema vai neesoša apkarošana. Zem kategorijām norādīts valstu skaits un valstis. Latvija ierindota augstajā otrajā kategorijā, sasniedzot mērenu apkarošanas kategoriju. Šajā kategorijā ir septiņas valstis.
Attēlā atspoguļots teksts, ka 26. maijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret vienu juridisko personu, kuras interesēs īstenota kukuļdošana Baltkrievijas Republikas valsts amatpersonai.
KNAB