Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) publicē sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015. – 2020. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu”. Šajā politikas plānošanas dokumentā apkopota informācija par uzdevumu un pasākumu izpildi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā laika posmā no 2015. līdz 2022. gadam.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Korupcijas novēršana un apkarošana balstās uz vairākiem pīlāriem, un viens no tiem ir efektīva sadarbība. KNAB kopīgi ar citām institūcijām un nevalstisko sektoru strādā vienota mērķa – atklātas, godprātīgas un brīvas no korupcijas sabiedrības – vārdā. To apliecina līdzšinējais progress, īstenojot dažādus pretkorupcijas pasākumus. Uzskatu, ka visām iesaistītajām pusēm, turpinot mērķtiecīgi un sistemātiski strādāt, Latvija var panākt straujāku progresu cīņā ar korupciju.”
Apkopotā informācija liecina, ka atbildīgās institūcijas savas kompetences jomā ir pilnībā izpildījušas 75 % paredzēto uzdevumu un pasākumu, 16 % uzdevumu izpildi ir veikušas daļēji un 9 % nav izpildījušas. Vairums KNAB un citu publiskas personas institūciju īstenoto uzdevumu un praktisko pretkorupcijas pasākumu bija saistīti arī ar dažādu normatīvo aktu izstrādi un regulējuma, t.sk. likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma, pilnveidi, kā arī vadlīniju, informatīvo materiālu un metodiku izstrādi.
Iepriekšējā plānošanas periodā KNAB un citas institūcijas ir panākušas ievērojamu progresu korupcijas mazināšanā, tostarp ieviešot obligātu prasību valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to kapitālsabiedrībām ieviest funkcionējošu iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu, kas ir efektīvs veids, kā institūcijas var mazināt vai pat novērst korupcijas un interešu konflikta riskus.
Apkopojot iepriekšējos gados paveikto, KNAB secināja, ka ievērojami institūciju resursi ieguldīti prevencijas pasākumos, sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kā arī sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanā. Tāpat uzlabota politisko partiju un to apvienību finansiālās darbības kontrole, tostarp ieviešot Elektronisko datu ievades sistēmu, kā arī nosakot politiskajiem spēkiem piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus, pieļaujamos izdevumus un ierobežojumus.