Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

Skaidrojam drošības līdzekļu piemērošanu (informatīvs materiāls)

7. Marts, 2019.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenci kriminālprocesa izmeklēšanā, turpinām izglītojošo materiālu ciklu un aicinām iepazīties ar KNAB sagatavoto infografiku par drošības līdzekļiem.

Ņemot vērā tēmas aktualitāti, skaidrojam, kādā veidā notiek procesuālo piespiedu līdzekļu (turpmāk – drošības līdzekļi) piemērošana.

Saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, ir divi drošības līdzekļu veidi: ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi un ar brīvības atņemšanu saistīti drošības līdzekļi.

Ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus piemēro procesa virzītājs – pirmajā kriminālprocesa posmā – KNAB izmeklētājs (kriminālprocesa posmus skatīt infografikā).

Lemjot par nepieciešamo drošības līdzekli, procesa virzītājam jāizvēlas tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas tiesības un ir samērīgs.

Ar brīvības atņemšanu saistītus drošības līdzekļus var piemērot tikai izmeklēšanas tiesnesis.

Izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums vērtēt katru gadījumu saistībā ar cilvēktiesību normām. Tas nozīmē, ka personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

Apcietinājums nozīmē personas brīvības ierobežošanu un ir bargākais drošības līdzeklis. Apcietinājums ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu var tikt  piemērots aizdomās turētajam, ja apcietināšanai ir pamats.

Kriminālprocesa likuma 272.pantā noteikta stingra kārtība, kādos gadījumos personai var piemērot drošības līdzekli apcietinājumu.

Piemēram, kriminālprocesā iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas; personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā; persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks un vairāki citi apstākļi.

Ja drošības līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica drošības līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Piemēram, ja persona nepilda procesuālos pienākumus un izvairās no izmeklēšanas, drošības līdzeklis var tikt mainīts uz bargāku. Savukārt, ja persona, kurai bijis aizliegums ieņemt noteiktu amatu, pārtrauc darba tiesiskās attiecības, procesa virzītājs pieņem lēmumu par šī drošības līdzekļa atcelšanu, jo nav pamats turpināt piemērot konkrēto drošības līdzekli.

drosibas-lidzekli.jpg (1,03 MB)