Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina sabiedrību izteikt viedokli par jauno likumprojektu “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums”, ar kuru paredzēts aizstāt pašreiz spēkā esošo interešu konflikta novēršanas regulējumu un padarīt to skaidrāku, vienkāršāk piemērojamu praksē un atbilstošu mūsdienu labas pārvaldības principiem. KNAB iniciētais likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp pastiprināt uzraudzību pār riskiem atbilstošas iekšējās kontroles vides izveidošanu valsts pārvaldes institūcijās, palielināt institūciju vadītāju atbildību, kā arī attiecināt prasības uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
Esošais interešu konflikta novēršanas regulējums ir spēkā jau vairāk nekā 23 gadus, un tajā veikti vairāk nekā 37 grozījumi, lai pielāgotu regulējumu gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Komisijas un citu starptautisko saistību prasībām, gan praksē radušos konkrētu gadījumu risinājumiem. Līdz ar to regulējums kļuvis sarežģīts, fragmentēts un galvenokārt balstīts uz aizliegumiem, nevis uz vienotu un konsekventu risku pārvaldības pieeju.
Jaunā likumprojekta pamatā ir pāreja uz riskos balstītu un preventīvu godprātības un interešu konflikta pārvaldības modeli. Likumprojekts precizē un pastiprina pienākumus publiskas personas institūciju vadītājiem. Viņu pienākumos, tostarp ietilps uzturēt iekšējās kontroles sistēmu interešu konflikta un korupcijas risku novēršanai, savlaicīgi identificēt un pārvaldīt riskus, īpašu uzmanību pievēršot arī šķietamo interešu konfliktu izvērtēšanai. Tāpat tiem būs jānodrošina, ka godprātības un interešu konflikta riski tiek vērtēti pēc būtības, nevis tikai formālu aizliegumu kontekstā.
Likumprojektā precizēti ierobežojumi attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas, kuru pasniegšana saistīta ar amata pienākumu pildīšanu un kuras var vai varētu ietekmēt nodarbinātā objektivitāti, neitralitāti vai publiskās pārvaldes reputāciju. Tāpat likumprojektā noteikti skaidri amatu savienošanas ierobežojumi, paredzot, ka valsts pārvaldē nodarbinātie nedrīkst veikt blakus darbu pie cita darba devēja vai nodarboties ar saimniecisko darbību sava pamatdarba laikā, un tas nedrīkst notikt, pastāvot interešu konfliktu riskam.
KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs: “Interešu konflikta regulējuma reforma Latvijā nozīmē pāreju no formālas, aizliegumiem balstītas pieejas uz riskos balstītu godprātības sistēmu. Līdzšinējais regulējums, kas koncentrējas uz formālu normu ievērošanu, ne vienmēr spēj novērst situācijas, kurās lēmumi ir juridiski pieļaujami, bet sabiedrības uztverē neatbilst godprātīgas rīcības standartiem. Tāpēc reformas mērķis ir stiprināt atbildību par interešu konfliktu pārvaldību, ieviest šķietamā interešu konflikta principu un palielināt iestāžu vadītāju lomu integritātes nodrošināšanā. Šī reforma būtībā ir domāšanas maiņa – no formālas atbilstības uz atbildību sabiedrības priekšā.”
Salīdzinot ar esošo regulējumu, jaunajā likumprojektā vairs netiek lietots jēdziens “valsts amatpersona”. Tā vietā noteiktas pamatprasības visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī stingri ierobežojumi un aizliegumi augstākajām valsts amatpersonām – publiskas personas institūciju vadītājiem, Saeimā un Ministru kabinetā, kā arī pašvaldību domēs ieceltām un ievēlētām personām. Par šo prasību neievērošanu saglabājas administratīvā atbildība. Savukārt attiecībā uz pārējiem institūcijās nodarbinātajiem ierobežojumi un aizliegumi tiks noteikti katras institūcijas iekšējās kontroles sistēmas ietvaros, paredzot par to neievērošanu disciplināratbildību. Institūciju vadītājiem katrā gadījumā būs jāizvērtē pēc būtības nodarbināto personu amatu šķietamos, potenciālos un faktiskos interešu konflikta un korupcijas riskus.
Vienlaikus tas ieviesīs uz riskiem balstītu pieeju interešu konflikta identificēšanai un pārvaldībai. Tas nozīmē pāreju no formālas aizliegumu sistēmas uz katras situācijas izvērtēšanu pēc būtības, identificējot, vai konkrētajā gadījumā pastāv reāls vai šķietams interešu konflikta risks un kādi pasākumi nepieciešami tā novēršanai vai mazināšanai. Šāda pieeja ļauj ņemt vērā konkrētās situācijas apstākļus un amata riskus, vienlaikus veicinot caurskatāmāku un godprātīgāku valsts pārvaldi.
Likumprojekts tapis, ņemot vērā praksē konstatētas problēmas, tostarp esošā regulējuma sarežģītību un fragmentētību. Tā izstrādē ņemti vērā OECD ieteikumi, kas izriet no šīs starptautiskās organizācijas izvērtējuma par esošo regulējumu. Viens no jaunā regulējuma izstrādes galvenajiem iemesliem bija stiprināt publiskas personas institūciju uzraudzību un proaktīvi novērst riskus, nevis tikai piemērot sodus pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Ar pilnu likumprojektu var iepazīties un sniegt viedokli līdz šā gada 29. martam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP).