Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2004.gada 29.novembrī ierosināto krimināllietu par Rīgas domes amatpersonas bezdarbību saistībā ar tiesas procesu, kurā Latvijas Pareizticīgajai baznīcai tika atzītas tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Citadeles ielā 7.
KNAB rīcībā esošie materiāli liecina, ka 2004.gada 13.maijā Rīgas apgabaltiesa apmierināja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes prasību pret Rīgas domi un atzina tās īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Citadeles ielā 7. Spriedums spēkā stājās 2004.gada 18.jūnijā.
Rīgas domi kā atbildētāju šajā lietā pārstāvēja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes Tiesiskās uzraudzības nodaļas galvenā juriste. No toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja 2004.gada martā parakstītās pilnvaras izriet, ka galvenā juriste ir pilnvarota būt par pārstāvi Rīgas apgabaltiesā konkrētās civillietas izskatīšanā, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes prasībā pret Rīgas domi ar visām atbildētājam likumā noteiktajām tiesībām, t.sk. pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību, pārsūdzēt tiesas nolēmumus apelācijas kārtībā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka galvenā juriste savlaicīgi saņēmusi tiesas paziņojumus un pavēstes par tiesvedības uzsākšanu minētājā civillietā, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes prasības pieteikuma norakstu un pievienotos dokumentus, lai varētu sagatavoties tiesvedībai un nodrošināt nepieciešamos pierādījumus. KNAB konstatējis, ka aizdomās turētā persona nav iepazinusies ar civillietas materiāliem, nav iesniegusi tiesas pieprasītos rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, kas apstiprinātu un pamatotu iebildumus. Arī tiesas spriedums nav pārsūdzēts.
KNAB rīcībā esošajos materiālos ir pietiekami fakti, kas norāda uz Krimināllikuma 319.panta otrajā daļā[1] paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Laika posmā no 2004.gada marta līdz jūnijam amatpersona aiz nolaidības nav pildījusi pienākumus, neveicot saskaņā ar pilnvarojumu noteiktās darbības, kas izraisījis smagas sekas, radot Rīgas domei kā nekustamā īpašuma īpašniecei būtisku kaitējumu.
2005.gada 3.maijā aizdomās turētai personai piemērots drošības līdzeklis - paraksts par dzīves vietas nemainīšanu.
[1] 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība
(1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu
kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un
interesēm radīts būtisks kaitējums, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.