Konsultāciju tālrunis 8000 20 70 Pirmdien - Piektdien no 8.30 līdz 17.00 Trauksmes cēlēja ziņojums Ziņot par pārkāpumu

Aktualitātes

2020. gadā pie atbildības sauktas 38 KNAB kriminālvajāšanai rosinātās personas

19. Marts, 2021.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apkopojis informāciju par iestādes iepriekšējos gados izmeklēto krimināllietu virzību 2020. gadā. Saskaņā ar Sodu reģistrā pieejamo informāciju 2020. gadā tiesa pieņēmusi spriedumus astoņās KNAB krimināllietās, kopumā notiesājot 22 personas. Papildus divās krimināllietās divas fiziskās un viena juridiskā persona noslēgušas tiesas apstiprinātas vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Savukārt vienā krimināllietā 13 personas vienojušās ar prokuroru par kriminālprocesa pabeigšanu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Tādējādi 2020. gadā kopumā pie atbildības sauktas 38 KNAB kriminālvajāšanai rosinātās personas.

Saskaņā ar KNAB pieejamo informāciju tiesa pērn 12 personām piespriedusi brīvības atņemšanu kopumā 24 gadu un astoņu mēnešu garumā, tostarp vienai personai piemērots reāls brīvības atņemšanas sods uz trim gadiem un vēl vienai personai uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Desmit personām piespriesta nosacīta brīvības atņemšana. Tāpat pirmās instances tiesa attaisnojusi vienu personu, un pēc pilnā sprieduma saņemšanas prokuratūrai būs jālemj par pārsūdzību.

Mazāk nekā pusei jeb 13 personām tiesa kopumā piemērojusi naudas sodus 330 730 eiro apmērā un piespiedu darbu 1 740 stundu garumā. Turklāt tiesa lēmusi par dažādu papildsodu piemērošanu 22 personām, visbiežāk, proti, septiņām personām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus.

2020. gadā tiesā izskatīšanas stadijā atradās 64 KNAB izmeklētās krimināllietas, kurās aizdomās par iespējamu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu turētas 156 personas.

KNAB atgādina, ka iestāde izmeklē valsts institūciju dienestā izdarītos un Krimināllikumā noteiktos noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar korupciju, t.sk. kukuļošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts amatpersonas bezdarbību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un tirgošanos ar ietekmi.

KNAB skaidro, ka kriminālprocesa virzība sastāv no vairākiem posmiem. Katrā posmā par kriminālprocesa virzību atbildīgs ir procesa virzītājs. Sākotnējā stadijā KNAB kā procesa virzītājs veic pirmstiesas izmeklēšanu, t.i., veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības, iegūst un nostiprina pierādījumus. Ja KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, iestāde krimināllietu nosūta prokuratūrai un rosina uzsākt kriminālvajāšanu.

Brīdī, kad KNAB nosūta krimināllietas materiālus prokuratūrai, KNAB noslēdz pirmstiesas izmeklēšanu, un prokuratūra kļūst par procesa virzītāju. Krimināllietu uzraugošais prokurors pārliecinās, vai fiksēto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. Šajā posmā prokuratūrai jālemj par krimināllietas virzību: a) uzrādīt apsūdzību un krimināllietu nosūtīt uz tiesu; b) vienoties ar apsūdzēto par sodu; c) pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu; d) lietu nosūtīt atpakaļ KNAB, norādot uz nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu.

KNAB vērš uzmanību, ka tikai un vienīgi tiesa var atzīt personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot sodu.